No 170Ls samaksātajiem, 150 dabūšu atpakaļ (tur vēl ieskaita procentus no neapliekamā gada nodokļa).
Tas nav iespējams! Kā jau te meitenes minēja - atpakaļ saņemsi 24% no medicīniskajiem izdevumiem (bet arī tam ir kaut kādi griesti, precīzi nepateikšu) + ja esi strādājusi nepilnu gadu, tad atmaksā arī kādus procentus par neapliekamo minimumu par mēnešiem, par kuriem nestrādāji (ne vairāk kā sešiem).
Par tēmu - atceros kā pirmajā kursā saņēmu 100 Ls stipendiju mēnesī un spēju ar to izdzīvot - apmaksāju kojas, sabiedrisko transportu, internetu, telefonu, iegādājos mācību materiālus, ēdu, izklaidējos, pirku sev apģērbu utt. Tāpēc es ticu, ka var izdzīvot! Tagad abi ar vīru pelnām tādu stabilu četrciparu skaitli mēnesī - un mums reāli nepietiek. Viņš ir taupīgāks, viņam pietiek, bet man ir ļoti grūti. Uzskatu, ka tas ir kaut kur galvā - cilvēks apzinās, cik viņš saņem/var nopelnīt un ar to arī rēķinās. Ja, piemēram, cilvēkam ir vidusskolas izglītība un pieredze darbā drogas veikalā, tad ir jāapzinās, ka, pat ja esošā alga šķiet maza, arī mainot darbu alga varbūt būs tikai nedaudz lielāka. Ja cilvēks ir izvēlējies kļūt par bērnu dārza audzinātāju, tad arī jāsaprot, ka strādājot šajā profesijā, bagāts nekad nekļūs, pat, ja strādās privātā dārziņā. Tajā pat laikā, ja cilvēks ir izvēlējies labi apmaksātu profesiju, ieguvis vienu, divas, trīs augstākās izglītības, ir laba darba pieredze un zināšanas, tad cilvēka apziņa saka, ka viņš var pelnīt daudz vairāk un dzīvot vēl labāk, tāpēc arī grūti samierināties ar mazumiņu.
Tāds ir mans izskaidrojums, kāpēc citam pietiek ar 500 EUR, bet cits nespēj "savilkt galus" ar 1500 EUR mēnesī.
831
