cik gados plaanojaat bebi..

Plānotais vecums ir klāt, nezinu gan, vai 100% jau gribu, -
biju jau gatava, bet tad sapratu, ka vēl esmu jauna un duma vēl nogaidīšu. :D

Vidusskolas gados es par to noteikti nedomāju - drīzāk domāju, ka par to es domāšu vēlāk :D Bet tagad man ir stabilas attiecības jau vairākus gadus un tās domas par šo tēmu ir ļoti pretrunīgas. Negribu pirmo bērnu 30 gados, it kā ideāls laiks būtu tagad (man 24), un tajā pašā laikā es vēl bērnus negribu.. :D Nez vai tam es vispār kādreiz būšu tā patiešām gatava, tas varētu vienkārši nejauši notikt

ļoti vēlētos 24! Jūtos gatava.

Es gribētu bēvbi pēc 1 gada vai 2 gadiem.

Tad kad man bija 18 gadi, skita, ka bernu veletos taa ap 20. Kad pienaca tie 20, atkal atlikas uz 23 gadu vecumu, pecak uz 25 :D tagad driz jau 26 un joprojam isti gatava neesmu :)

Noteikti par bērniem nesapņoju, biju viena no tām, kas teica- bērnu jau nu man noteikti nebūs. Daudzi arī teica, ka nevarētu iedomāties mani kā mammu. Bet re, tā nu sanāca, ka manam mazajam drīz būs 2 mēneši. Man 19. Esmu tiiik happy :D vismaz būšu jauna mamma. :)

Pēc skolas gadu plāniem, man tagad jau vajadzēja būt bērnam(tagad man 25), jo domāju, ka ap 23 gadiem un tā vajadzētu. Šobrīd plāni ir ļoti mainījušies - noteikti negribu ne tagad, ne arī tuvākos gadus.

Par berniem berna vecuma nedomaju. Un dzivi saja joma neplanoju. Pati atnaca!

Ja godīgi,tad vairs nemaz neatceros,cik gados domāju,ka būšu mamma. Es pat īsti par to nedomāju un nebija svarīgi. Šobrīd nekas tāds nav noticis. Līd šim,kad bija aizdomas,ka varētu būt stāvoklī,vienmēr iekšēji bija baigais šoks, stress, bailes. Tātad-neesmu vēl šobrīd tam gatava. Līdz 30 gan gribētos, tātad 4 gadi vēl laiks.

Arī draugs ir izteicis šādu mājienu. Pagaidām nē, jo abiem ir citas prioritātes.

mans plaanojums savos tiinu laikos bija nosakuma pabeigt instituutu, labs darbs, sava maajvieta, izklaideeties, aizbraukt veel kaados celojumos, pec visa sii, saplanoju, kad man buus 25+ , tad jaaa. arii tagad,kad man ir 20 un, kad kaads man joka peec uzprasa, saku, ka peec skolas beigsanas. tagad neesmu gatava. nevis tapec, ka 20, bet tapec, ka es esmu taada kada esmu, veelos pabaudiit dziivi, BET nesaku,ka taam, kuram ir jau beernins savu dziivi nebauda:)

Nekad neesmu domājusi, plānojusi, jo vismaz pagaidām liekas, ka bērnus nekad negribēšu.

Skolā domāju, ka man būs bērni 23 vai 25 gadu vecumā. Tad būšu precējusies utt.
Šobrīd - man ir mazliet vairāk par 25, bērnu nav un nav arī plānos. Nejūtos tam gatava, negribu un citas prioritātes.
Man besī tas spiediens - jauna mamma, jauna mamma, tev jābūt jaunai mammai, tāpēc dzemdē kamēr vēl esi 20 gadniece, jo pēc 25 vai 27 gadiem jau būs veca māte.
Es negribu būt jauna mamma, es gribu būt gatava mamma, kaut vai 30 vai 33 gadus veca(kas pēc manām domām vispār nav nekāds drausmīgi lielais vecums), bet toties gatava un 100% pārliecināta, ka vēlos bērnu. Kamēr neesmu 100% gatava tai atbildībai, tai savas dzīves nolikšanai malā un par šo soli 100% droša - man bērnu nebūs.

indie +++

Es negribu būt jauna mamma, es gribu būt gatava mamma

viedi vārdi:)

Man ir gadi, kad ilgi vairs garumā vilkt nevar, ja grib paspēt uz saprātīgo grūtniecības laiku, bet jāsaka, ka es savā dzīvē neredzu bērnus. Ne tāpēc, ka man nepatīk. Patīk ļoti! Parasti kaut kā veiksmīgi arī izdodas ar bērniem atrast kontaktu un vairākkārt esmu dzirdējusi, ka bērni man mistiski līpot apkārt (tāpat kā manai mammai), un ir grēks jau savu trešo neauklēt, bet es neredzu sevi kā mammu. Nespēju iedomāties sevi kā maza, nevarīga cilvēciņa pasaules centru un fundamentu. Tas gan laikam vairāk tāpēc, ka pati vēl maldos domās par to, ko gribu un nav stabilitātes jomās, kuras bērna radīšanai (manuprāt) teju obligātas. Njā. Nespēju sagremot domu, ka man te tagad mazi praidandpredžadisēni apkārt skraidītu. :D Kaut gan varbūt arī spēju. Vien nevaru noticēt. :)

Vienu gan es zinu skaidri - es noteikti varētu būt forša krustmāte, kura bezprātīgi mīl savu krustbērnu. :)

Negribu bērnus un nekad īsti neesmu gribējusi, tāpēc, lai gan tagad ir jau 23, nekādu plānu nav un diez vai būs.

Plānoju 25. gados un tā arī sanāca. 5minūtes pirms 26. :)

Agrāk gribēju bērniņu 25, tagad saprotu, ka agrāk par 27 negribētu.

Gribētu pēc 3 gadiem sev bērniņu..

25 gadi, šogad plānosim bēbi. Protams gribējās ātrāk, bet nu nav sanācis. cerams šogad sanāks... vispār gribētu 2 līdz 30 gadiem :)

Es arī neatceros, ka kaut kad būtu sapņojusi baigi par bērniem, drīzāk man bērni nekad īsti nav patikuši - vienmēr zināju, ka man vismaz viens būs un savs bērns patiks - tā arī ir - 24 gados kļuvu par māmiņu savam burvīgajam dēlam, bet vairāk izskatās, ka nebūs, bet to jau dzīve pati ieviesīs.

Vienmēr vairāk par karjeru tieši esmu sapņojusi un domājusi par bērniem, bet kad satiku savu vīrieti, kuram bērni ļoti patīk, tad mazliet man bērni sāka patikt. Tagad arī visi nepatīk, patīk tādi smuki un paklausīgi un savējais. :D