cik gados plaanojaat bebi..

nu nez vai vecums ir noteicoshais beerninja veseliibai.. pec apkaart redzeeta, sievietei pashai ir gruutaak berninju izneesat, jo tomeer vairs nav jauniiba.. Bet visiem mazuljiem ko zinu un kam ir ne pashas jaunaakaas mammmas, ar veseliibu viss ir kaartiibaa :)

skolas laikā gribēju 24 gados appreceties un 25 gados dzemdēt bērnu, sanaca 23 gados appreceties un 24 gados man ir bebuks :) gandrīz iekļavos

Starp citu, man tagad vairs nav laika meklēt, bet nu nav tik traki ar tām vēlajām dzemdētājām! pāris dienas atpakaļ lasīju, bet nav laika meklēt.

Un, jā, ar tām atlikšanām un rasībām, pret mani tas noteikti attiecas, es ne tuvu neesmu gatava. Man pret sevi ir daudz prasību, nezinu vai kādreiz vispār sasniegšu tās visas. Tad es būtu gatava :D varbūt :D
Es apbrīnoju tās sievietes, kas ir gatavas kaut tagad!

ekstrasensu raidījumā - vienai sievietei tik 2. laulībā piedzima bēbis.

Kad gāju skolā, biju pārliecināta, ka līdz 27 man būs jau 2 bērni.
Šobrīd ir gandrīz 25 un pirmo bērniņu plānojam tuvāko 2 gadu laikā. Un šis nav gadījums, kad atliekam kkādu iemeslu dēļ, jo nauda nekad nepietiks. Vnk gribam kāzas vasaras izskaņā, kurās man nebūtu jāsatraucās par grūtniecības sliktumiem vai citām lietām :)
Bet vispār mēs varam sapņot un plānot, bet dzīve ievieš savas korekcijas.

Vienmēr esmu vēlējusies, lai pirmais bērniņš ir ne ātrāk, kā 30 gadu vecumā. Bet tā kā ir sapnis par vismaz 3 bērniem un gluži vienu pēc otra viņus nevēlētos, visticamāk, ka pirmo bērnu vajadzētu ap 27 gadu vecumu.
Bet plānot un sapņot var daudz, tas, kā viss notiks reālajā dzīvē, iespējams, būs pilnīgi citādāk.
Katrā gadījumā zinu to, ka bērnu vēlētos tad, kad būtu apprecējusies, darbā paspējusi sevi pierādīt, būtu mājoklis, kurā ir vietas bērniem un, protams, vispār vēlme kļūt par mammu. Esmu apdomīga un prakstiska, tā kā nekad nevadītos tikai pēc vēlmes kļūt par mammu, vienmēr izvērtētu arī citas lietas un apstākļus.
Bet, kā jau rakstīju, dzīvē var notikt arī pilnīgi pretēji plānotajam. Šobrīd man ir 18 gadi un bērni nav pilnīgi nekādos plānos.

Bet tas tiek tā drillēts uz riņķi, ka ārprāts..Tāpat kā abortu diskusijās KATRU reizi bāž acīs, ka pēc abortiem var bērnu nebūt. Varētu padomāt, ka neviena par to nav dzirdējusi.
Un attiecībā uz vecumu regulāri piemin, ka bērnam būšot kauns dārziņā, ka tik veca mamma nāks pakaļ.

Nu vai zini.. palasot šeit bieži vien tēmas, kas šeit apgrozās, tad visādi zili brīnumi ir lasīti. Turklāt, šeit viedokli par tiem vēlajiem gadiem izsaka vēl jaunas meitenes, uzskatu, ka ir tikai labi lieku reizi atgādināt.

Nu ko tad Tu gribi? Lai viņas, neko nesaprazdamas, dzemdē 18 gados? Gan ar laiku sapratne radīsies. Bet reāli ir sievietes, kurām agrāk nav bijusi iespēja pie bērniņa tikt, bet ļoti gribas...Ko tad? Nedzemdēt?

raccoon, aiziej un nomierinies, esi baigi aizsvilusies! Laikam sāpīga tev tēma!

Par vecumu es vispār neesmu neko minējusi un nekad neminēšu, jo redzot kādi ir tie jaunie vecāki māsas klasē.... ārprāts... pa pilnu programmu izbaudīju, kad bija vecāku-bērnu ekskursija, kur tie jaunākie vecāāki- vīrieši, tā pieļurbājās bērnu ekskursijā, ka kauns....


Ak dieniņ.... prātiņ nāc mājās! Neko es negribu, nevēlos, lai skrien un dzemdē padsmit gados bērnus, es tikai pabrīdināju.... jo ne visas visu zin kā tu mums te!

Ta ka vel macos,domaju,ka mazulitis varetu but ap 30 gadiem. Man tiesam ir svarigi nodrosinat vinam loti labus dzives apstaklus,ka ari pati gribu celot,izklaideties. Noteikti neesmu gatava,bet tad kad par mazuli domaju rodas loti patikamas sajutas. Loti velos mazuli,bet ne tagad:)

Nu... skolas laika diensgrāmatā par bērniem nekas nav rakstīts, tikai tas, ka 25 gadu vecumā es būšu slavena žurnāliste un braukāšu ar Vespa tika motorolleri :D Realitātā man ir 25 un gandrīz 7 mēnešus jauns puika. Ne kāzas, ne bērnu neesmu plānojusi no bērnības, tas vienkārši notika tad, ka bija loģiski un kad sagribējās.

Skolas laikā domāju, ka būšu vecmeita. Nekādus bērnus negribēju - tāda iespējamība izraisīja paniku.

Man līdzīgi kā Elīnai un Elisee
:D
Plānotais vecums ir klāt, nezinu gan, vai 100% jau gribu, bet... nu it kā jau jā, un visi pārējie apstākļi arī tam atbilst :D

Izvērtējo reālo situāciju, ļoti ceru, ka sanāks tā ap 27gadiem. Ir pāris lietas, ko vajag sasniegt pirms bērna dzimšanas, jo ļoti labi apzinos, ka būšu no tām mātēm, kam bērns ir viss un mans ego būs jāatstāj maliņā :D

Agrāk domāju, ka noteikti pirmais bērns būs 25gados, otrais 27gados un ja gribēšu trešo, tad 30gados :D

Esmu nodzivojusi lidz 27 gadiem un bernu nav. Gimeni un bernus gribu noteikti, tikai pirms tam gribu appreceties :) Ceru, ka uz savu 30mito DzD sanemsu ari mazas, slapjas bucas.

Man atkal raisās jautājums, kas pamudina meitenes plānot bērnu līdz kā dažas izsakās, 21 gadam. Ap divdesmit gadiem knapi vidusskola aiz muguras. Arī māmiņas ap 25 vēl taču ir jaunas :)

Skolas laikā domāju, ka negribu bērnus. Tad domāju, ja nu pārdomāšu, tad noteikti ne ātrāk kā 25-28 gados. Tagad man ir 23 un neplānoju ātrāk par 28-30

Man ir 24 un ar vīru jau pamazām, pamazām plānojam, ka pēc laiciņa jau varētu sākt piestrādāt pie šā jautajuma.
Gribētos bērniņu uz kādiem 26-27 gadiem.
Bet no sākuma gribās radīt viņam labus dzīves apstākļus.. pamazām jau tam tuvojamies. Aprecējušies esam, savs mājoklis iegādāts, tas tik vēl jaiekārto līdz galam un tad sāksim domāt par mazu brēkulīti :D

Gribu tagad, bet reāli droši vien būs ne ātrāk kā 26 gados.

Ka jūs tiekat tik jaunas pie tiem vīriem? Man te kolēģes 21, 22 gados arī jau precētas, man 25 un kā nenāk tā nenāk man vīrs :D

Man gribās bērnu jau tagad, bet jāuzbūvē māja,lai bērniņam ir kur dzīvot un tad jau var ķerties pie taisīšanas.
Meitnes lūdzu, tās kuras jau gaida bēbi- nevajag bāzt bērnu bildes visos soc. tīklos un sūtīt visiem pēc kārtas vēstules- nobalso par manu dēlu/meitu! Tas ir šausmīgi!