Tās, kuras ir lasījušas manu iepriekšējo diskusiju, noteikti sapratīs par ko ir šis stāsts. Vēl pēdējo reizi vēršos pie jums par šo vīrieti, par šīm attiecībām.
Nekas jau nav mainījies, ir tās pašas problēmas, bet ienākumi t.i. minimālā ir. Neesam tikušies jau ilgi. Pēc sevis spriežot, ja ir vēlēšanās satikt otru, tad dara visu, lai satiktu, bet ar šo cilvēku... Naudas nav daudz, bet pēdējā laikā bieži apmeklē frizieri, pērk tādus sīkumiņus, kam nav īsti nepieciešamība (lieks apģērba gabals vai kas tamlīdzīgs), piedomā par savu izskatu, jautājot man viedokli, ko un kā kombinēt, sācis nēsāt šlipsi, portālos publicē fotogrāfijas. Tas ir cilvēks , kurš to iepriekš nav darījis, tādēļ tik uzskatāmi var pamanīt. Ir bijis vienaldzīgs par sevi, nav paticis pirkt apģērbu, pie friziera gājis, kad vairāk tiešām nevar staigāt. Paralēli šim vēlas būt sociāli aktīvs, apmeklēt pasākumus. Ja reiz mēs esam kopā, tad rodas jautājums - kur paliekam mēs? Man arī šis jautājums ir radies, jo pašlaik izskatās, ka viņš ir gatavs darīt, tērēt naudu visam citam, izņemot biļetei pie manis. Visu laiku aizbildinājums - nav naudas, bet es zinu, ka viņš ik pa laikam šo un to pērk. Tam ir nauda. Ja taču vēlētos, tad atrastu jebkādu veidu, lai satiktos, kaut lieku reizi kaut ko nenopirktu, iekrātu. Ir kļuvis vēsāks. Nuzrunā vairs manā iesaukā - mīļvārdā. Nav arī "Es Tevi mīlu", bet sociālos tīklos aktīvi komunicē ar vienu kolēģi. Muļķīgi, bērnišķīgi jociņi, viņš viņu it kā izjokojot ir fotogrāfējis un ievietojis fotogrāfiju, vēlāk viņa it kā atspēlējas viņam atdarot ar to pašu. Reaģēšana uz viens otra ierakstiem. Kad jautāju, vai ir cita, tad noliedz. Kad jautāju, kāpēc ir tik vēss, kāpēc negrib tikties, atbraukt... vai nu klusums vai pēc klusuma izspiests "Es nezinu". Kā var tā būt, ja cilvēks, kurš bija gatavs visu atdot, lai tikai mani satiktu tagad dara visu citu, aizbildinoties, ka pie viņa tāpat nauda neturas? Kāpēc uz visiem jautājumiem atbilde ir klusums vai kluss "es nezinu". Ir jau ir sajūta, ka es kaut ko nezinu, bet ko tas nozīmē? Un ko man tagad darīt, kā ir pareizāk, vieglāk, lai mazāk sāp šī neziņa?