Mašīnas tiesības.

Smieklīgākais, ko atceros bija tas, ka savas muļķības pēc iekāpu nevis sava instruktora mašīnā, bet gan blakus esošā instruktora mašīnā. Iekāpu un saprotu, ka kaut kas nav tā.. paskatos pa labi un redzu sava instruktora mašīnu. :D :D :D
Bet vispār viss mācīšanās process braukt ar mašīnu bija smieklīgs un jautrs, jo instruktors tāds bija.

Visu noliku ar pirmo reizi.

Tiesības apmaksāja draugs :)

Man instruktors ir teicis frāzi: "Tev dzīvot apnicis?" :D

Man jau liekas smieklīgi tas, ka es braucu ļoti labi, bet nekādīgi nevaru saņemties nolikt tiesības ... jo man nav tiesības! :D
Bet tā jau nav īpaši sarežģīti, vienkārši laikietilpīgi.
Pati maksāju,

Man nav tā foršākā pieredze :)
Tiesības jau lielākajai daļai, sasniedzot pilngadību, kļūst par mērķi/sapni/vēlmi. Protams, arī es nebiju izņēmums.
Noliku teoriju. Bija dots gads, lai noliktu braukšanu. Devos uz braukšanas nodarbībām, tās saprotams izmaksāja naudu. Nācās uz brīdi visu pārtraukt, jo naudas nebija.
Atradu darbiņu un ilgi, cītīgi krāju naudiņas braukšanai. Sakrāju un uzreiz samaksāju uz priekšu par vairākām nodarbībām.
Diemžēl viss beidzās ar iebraukšanu kokā, no kā man vēl pusgadu bija bailes braukt ar jebko, jebkur.
Tagad pamazām esmu atguvusies no avārijas un vācu spēku un iespējas atsākt mācīties.

Man instruktors ir teicis frāzi: "Tev dzīvot apnicis?"

Arī šādas frāzes esmu dzirdējusi no viņa :D
Situācijās, ka īsti nesaproti braukt ātri vai pagaidīt un tomēr izvēlies izbraukt no krustojuma ātri :D

Man nav smieklīgu atgadījumu, jo mans instruktors bija tik šausmīgi nopietns un nervozs, ka pēdējās braukšanas reizēs man likās, ka vienkārši metīšu visam ar roku. Es pati pēc dabas esmu ļoti stresaina un ja man blakus sēž cilvēks, kurš ir tāds pats, man gribas vienkārši kliegt. Kaut gan pret meitenēm viņš bija nedaudz iecietīgāks, nu puiši dabūja no viņa pa nopietno. Un nekādas traģiskas situācijas viņi netaisīja, tas instruktors tāds vienkārši ir, brrr. Tāpēc man vairāk tas laiks saistās ar negatīvām emocijām, diemžēl..
Tiesības apmaksāja vecāki par ko viņiem esmu ļoti pateicīga.

Mans pirmais instruktors sajuka prātā, mācību braukšanas laikā.
Sīkumos neklāstīšu, gari jāraksta. Viņš sāka uzdot neadekvātus norādījumus braukšanas virzieniem, uzvedās dīvaini. Toreiz maršrutā mēs devāmies vairāki audzēkņi uzreiz, kas mainījāmies, tādēļ visi kopā tikām galā ar situāciju.
Pēctam izrādījās, ka laiku atpakaļ viņš ar vienu audzēkni bija smagi avarējis, vienkārši "uzpeldēja" galvas traumas sekas.

Bet tā bija ļoti labs, labi apguvu pamatus.

man bij forsh instruktors un vienmer zirgojamies... vienreiz vinsh eeda saldejumu un tas nokrita uz vinja bikseem..un tad mes visaadi apspelejaam to,kaa vinja koleghi smiesies un netices,ka tas tiesham bija saldejums :D bet kopumaa man gaaja traki :D macijos no pashiem pamatiem un ienistu sajugu joprojam :D ... eksamenu noliku ar pirmo reizi un tur ar bij prikols-jo centos citigi kokjetet ar eksamena pienjemeju un saaku runat par to,ka vinjam zirga darbs un sirmi mati garanteeti un ka prieks,ka vispar vel ir mati un tad atri uzmetu aci un dzhekam matu ta nebija ap 35 gados :D oops :D

Mācos pašlaik. Nav nekā smieklīga, jo tai lietai pieeju nopietni, un ar instruktoru ļooooti paveicies :)

Pati maksāju, protams :)

un jaa-piedzivoju arii nelielu bums avaariju,jo slaavu aplii dzheks njem un skrien man pakaljaa :D bet Es pat nesajutu,ka triecieninsh bij,bet instruktors izdomaja sataisit haju,lai gan pat skramba nebij :D nu neko :D

Labākais instruktora teiciens: ''Nebrauksim tādā ātrumā, ka man pilniigi gribas lekt pa logu ārā!" :D

Izgaju medicinisko, iznemu macibu brauksanas atlauju jeb baltas un saku meklet, kura autoskola macities. Vecaki redzeja lielo velmi un kari, jo pie stures tiku biezi pa lauku celiem jau no mazotnes.

Uz dzimsanas dienu sanemu aploksni ar 100ls-ieskrejienam :D
Ta nu iestajos, izgaju atros kursus,kas ilga tikai menesi, jo notika 2 reizes nedela. Parejo naudu prieks brauksanam, eksamenam un dokumentiem pelniju pati. Skolas un csdd teoriju ,gan ari brauksanas eksamenu nokartoju ar pirmo reizi (Riga).

Smiekligi atgadijumi? Hmm.. Man bija forss instruktors, visadus pigorus runajam kad braukajamies.

Man patika viena fraze, no kuras sakuma sabijos: (mans vards) es tevi milu! Un tikai tad sekoja teikums- ta agrak bija rakstits uz sis majas jumta :D

Hehe, forši. :) :D
Man tikai tas viss vel priekšā, bet nevaru sagaidīt. :D

Esmu pa ceļam pēkšņi apstājusies. I vsjo, tālāk nebraucu. Kāpēc? Jo uz ielas bija baloži, kas nelidoja prom. :D

Man nekas īpašs nebija, kas varētu likties smieklīgi.
Sākumā bija viens instruktors, bet man nepatika, kā viņš māca un arī gribēja, lai daudz maksāju. Atradu pēc kāda laiciņa citu instruktora, pie kuru maksāju DAUDZ MAZĀK un arī pēc statistikas procentuāli labāks. Noliku ar otro reizi. Pirmajā reizē izgāzos figūrās. Laikam uztraukums bija vainīgs. Taču negribu pat atcerēties, kāpēc nokļūdījos. Sāpīgi pat domāt, kaut arī tiesības esmu jau ieguvusi pirms kāda pus gada.
It kā maksāja vecāki. Tā kā uzreiz uz rokas man tāda nauda nebija, taču man nācās tomēr atpelnīt un atstrādāt. Vecākiem pieder savs uzņēmums, tāpēc man nevajadzēja meklēt, kur dabūt naudu, lai tikai viņiem atdotu.

Man instruktors mēdza teikt, tā jau nu nebija smuki/pieklājīgi, bet gan jau viņš redzēja to M burtiņu :D viņš man ziemā ar roceni mācīja apmesties riņķī ierobežotā laukuma :d ai, vispār bija gan jautrās dienas, kad mums abiem bija jautrs garastāvoklis gan arī nopietnās..uz eksāmenu mani palaida ar tekstu..nu palaist es tevi laižu, bet lūdzu brauc kā labajās dienās, nevis kā tu man te mēdz atnākt un pēkšņi neko vairs nemāki :D viņš vienmēr smējās, ka ar mani kā ar bitēm, vienmēr nevar zināt kā nu būs :D

vienmēr kā es iekāpu autoskolas mašīnā, viņai kkas saplīsa..itkā ne tāpēc ka es kko nepareizi sadarītu, bet vienkārši bij tāda sajūta ka man ir slikta karma :D un instruktors vienmēr smējās, kad zvaniju pieteikt braukšanu- vinjam esot pa priekšu jāpārbauda vai kāds serviss uz to laiku būšot brīvs :D

Māsai teica, ka galvenais ir dabūt tiesības, vēlāk braukt iemācīsies. :D

Manas tiesības apmaksāja draugs.
Visu noliku ar pirmo reizi, par ko pašai bija liels prieks, tagad braucu kā lielā. :)


Mans instruktors bija baigi foršais. :) Un viņam dikti patika spiest manu celi, lai es braucot ātrāk. :D

Matilde mani tieši pretēji- instruktors uzslavēja un teica- " rīt atnes savu apmācību kartiņu un piezvani uz csdd, piesakies eksāmenam... un ja tādi kā tu nenokārto eksāmenu, tur ir jābrīnās!"

Nokārtoju, zvanīju viņam un viņš bija priecīgs un teica: " es taču tev teicu"