Baigi interesanta man liekas tā vīriešu loģika...
Ar bijušo esmu šķīrusies jau vairākus mēnešus. Viņš mani nokrāpa, un es par to uzzināju. Tās sāpes un šausmas, kam es gāju cauri, droši vien nav vērts aprkastīt, to katrs pats var iedomāties, jo viņu ļoti mīlēju. Bet viņš to pasniedza tā, ka tā bija kļūda, nekas nozīmīgs, ka mīl tikai mani, bet tas bija tikai 1x sekss, un centās pierunāt, lai dzīvojam tālāk. Pēc ilgāka laika tomēr piedevu, norijot to krupi. Bet pēc laika viņš mani atkal nokrāpa, un tad gan es izšķīros.
Pati nekad viņu nebiju krāpusi. Un vēl tagad pēc šķiršanās esmu viena. Bet pāris puiši - paziņas man parādījās pāris bildēs sociālajos tīklos. Viņi pat man nekas nav. Un bijušais kā uz karstām oglēm, psiho, ir sašutis, kā es tā, kāda mauka esot kļuvusi un tā tālāk. Esmu tādā wtf? Ar kādām tiesībām viņš tik slimīgi reaģē uz parastām fotogrāfijām, kur esmu ar citiem. Pie tam esam šķīrušies vairākus mēnešus! Kad pats patiešām reāli mani krāpa attiecību laikā? Un es esot tā mauka, vienkārši nobildējoties kopā ar paziņām. Kamēr viņš pasniedza savus sānsoļus kā sīkumu. Kur te ir loģika? Tāda dusma un nogodība...