PMS

Laleila- tie ir divi vārdi. :D
Es arī nekļūstu par zvēru, bet mani ir nedaudz vieglāk aizkaitināt. Manuprāt, šitā ir meitenēm, kuras ir asas jau ikdienā un kad pms, tad vispār par mežoņiem pārvēršas. :D

Jā, arī es šajās dienās esmu ātri aizkaitināma un tik pat ātri varu nomierināties un pieprasīt mīļumu :D Tajās dienās parasti dzeru daudz siltas tējas un draugu brīdinu, ka man ir PMS. Tad viņš man vienmēr kaut ko sarūpē no veikala, kas man dikti garšo. Un turas no manis pa gabalu :D

Bet visvairāk mani tracina, ka tajā dienās man pēkšņi var nepatikt kāda lieta, kas iepriekš vispār bija vienaldzīga. Vienalga - vai nomestās drēbes uz grīdas, vai nolikta krūzīte ne tur :D

Principā es neesmu bļāvēja vai kašķīgā, kad man ir pms, bet draugs speciāli ik pa laikam saka "Ā, nu jā, pareizi, mēs jau tagad viegli aizkaitināmi, mums tāds periods". Tāāā uzvelk! :D:D:D

Visa tā uzvedība izklausās stipri neadekvāti...

Es nesavācos, es vienkārši pabrīdinu draugu. :D Bet patiesībā jau nemaz nav tik ļoti traki, es tikai kļūstu raudulīga un mani ātri var nokaitināt stulbi jociņi vai vienkārši fakts, ka viss nenotiek tā, kā gribu es. :D Visļaunākais ir tas, ka, pašai zinot, sēžu pārpūtusies skolā, mājās, bet nav spēka neko mainīt savā attieksmē. Labi, ka tas ir pārejoši.

pirms nelietoju OK, man PMS bija izteiktāks, jo biju ļoti raudulīga un viegli aizkaitināma. Arī OK lietošanas sākumā mani hormoni trakoja, kā rezultātā bija depresīvais noskaņojums. Tagad, kad dzeru OK, nekādas īpašas izmaiņas nejūtu ne fiziski, ne emocionāli.
Dzimumhormoni ļoti ietekmē uzvedību. Tas, ka kādai viss ir ok, nenozīmē, ka PMS ir tikai izdomas..

Oi, ēdu daudz saldumus un varu sākt raudāt par katru sīkumu, esmu ļoti emocionāla.

Raudu,smejos. ēšana pārāk nemainās. Draugs tajās dienās parasti nezin ko atbildēt man, ja ko uzprasu, jo vienalga kāda būtu viņa atbilde, es apvainojos ,sagudrojot sev galvā ,ko viņš īstenībā bija domājis tā atbildot.

Tajās dienām palieku neciešama, strīdos, uzvelkos un apvainojos par katru sīkumu. Tad draugs pēc tādiem vairākkārtējiem izgājieniem jautā, vai man gadījumā netuvojas mēnešreizes :D

Nabaga dzīvesbiedrs. Ar prātu taču Tu saproti, ka uzvedies neadekvāti, kādēļ necenties to ierobežot? Zinu, noskaņojumu mainīt nav viegli, bet tad vismaz neizgàz visu uz vīrieti, izbļaujies vienatnē. Dažbrīd tiešām kaitina tās, kas aizbildinās ar PMS, mēnešreizēm vai grūtniecību un dzenā tos nabaga vīriešus.

PMS laiks ir briesmīgs. Visu laiku gribās raudāt, ko arī bieži daru, raudu. :D Brālis jau smējās, ko es raudu, ka man būs MR, vīriešiem izjust tās hormonu vētras, kad nezini ko gribi, bet tik ļoti gribi.
Sāp visas maliņas, no tā arī šņukstu spilvenā, pat āda sāp ļoti - sajūtas kā būtu slima ļoti. Kādreiz sāpēja mugura, tagad sāp kājas, galva. Iepriekšējā dienā, pirms MR, ir slikti, ēst neko lāga nedrīkstu, guļu gultā un jūtos kā uz miršanu. :D Pirmo dienas pusi ir vēl viss sāpīgs un tad spiediens noiet un var dzīvot tālāk laimīgi. :)

Pieivenojos pulciņam, kuras iespaido PMS!!
Katru mēnesi man gan nenāk virsū dullie, dazus mēnešus ir bijss tā, ka iztiku pat bez lielām vēdersāpēm, bet atceroties pāris reizes, pilnīgi gribas nokaunēties. Esmu bijusi tik riebīga, ka man pat pašai bail metas, liekas, ka Tu pati sevi nevaru kontrolēt...!! :)
Liekas, ka iekšā ir kāds nelabais spēks iemiesojies :D

Man pirms MR nav nekādu īpašu dusmu, vai citu sindromu, bet pašas MR gan ir milzīgs pārbaudījums, pirmkārt jau ļoti lielās sāpes. Brīžiem liekas, ka atkal dzemdības sākušās. Jā un līdz ar tām sāpēm, man viss krīt uz nerviem, negribu runāt ne ar vienu.

Man jau šķiet,ka tas ir vairāk galvā. Nopietni!

Diez vai....
Es parasti par savu "īpašo stāvokli" attopos dienas vidū, kad jau esmu paspējusi apvainoties uz pusi pasaules.
Par laimi, darbā kabinets man ir vienai pašai ar iespēju aizvērt durvis, lai neviens nenāk klāt, bet puisi satieku vakarā, kad esmu jau apjēgusi savas aizkaitināmības iemeslu. Trakāk ir brīvdienās. :D

Man ir apmēram tā:
Nedēļu pirms MR sāku bez apstājas ēst. Gribu visu, kas garšo un ēdu tiktāl, kamēr saprotu, ka, ja vēl viens kumosiņš - vemšu.
Divas dienas pirms MR sāk sāpēt muskuļi, kā arī garastāvoklis manāmi pasliktinās. Strīdos par sīkumiem, viss besī, vajag traki daudz uzmanības un mīlestības.
Līdz ko sākas MR, tā rīšana beidzas, vēders ir pāruzpūties un vēl divas dienas staigāju nelaimīga ar tām neizturamajām "vēder" sāpēm.

Man jau šķiet,ka tas ir vairāk galvā. Nopietni!

Nepiekrītu! Kāpēc gan galvā? Tu domā, ja es esmu dienas iepriekš viegli aizkaitināma pirms MR, tad es to galvā iedomājos un aizbildinos tikai "Man tūlīt tās dienas sāksies, saprotiet mani taču!" Muļķības! Katra sieviete ir savādāka un katrai tās dienas izpaužas savādāk nevis galvā kaut ko iedomājusies..

Opā, nemaz nebiju piefiksējusi, ka man tāds PMS arī ir, bet reti gadās, bet nu tagad padomājot arī esmu dažkārt dažas dienas pirms MR viegli aizkaitināma. Bet labi, ka man tas ir reti un mans draugs necieš no tā. Savaldu sevi un viss. :)

Laikam man arī nav bijis nemaz tāds kārtīgs PMS.
Es pat iedomāties nevaru, ka es varētu pateikt savam mīļotajam, ka viņš ir lūzeris, pilnīgs nulle un nez ko vēl. Tas taču ir briesmīgi. Tā nevar teikt, lai arī kādā stāvoklī būtu.

Arī es piederu pie tām, kuras PMS paliek ļoti emocionālas, visas emocijas izpaužas desmitkārtīgi. Sievietēm tās dusmas un kašķi PMS esot no tā, ka zemapziņā viņas ir dusmīgas par to, ka nav apaugļotas. :D