Neesmu jutusies mazsvarīgāka par sava vīrieša labāko draugu, bet arī svarīgāka ne, es par to vispār neesmu tā domājusi, bet man nav nekādu ilūziju un es ļoti labi apzinos, ka viņam viņa draugs ir neaizstājams un es nekad neesmu vēlējusies kaut kādā veidā pildīt arī tā drauga funkcijas viņa dzīvē. Un man nemaz nevajag, lai es būtu pirmajā vietā pirms viņa drauga, mums katram ir sava vieta un vienīgais, ko es no savas puses varu darīt, ir uzturēt nepiespiestas, draudzīgas attiecības ar vīrieša draugu.
Un, ja godīgi, man ir tā ka, ja es varu iedomāties dzīvi bez vīrieša, visādi notiek, tad dzīvi bez saviem draugiem gan iedomāties nevaru un negribu.