Padalīšos ar savu skriešanas stāstu. :)
Es vispār esmu nesportiska meitene, bet aizpagaišvasar uznāca dūša skriet, nopirku smukas botiņas, šortiņus un nodomāju, viss, jāsāk kustēties, varbūt kāds kilograms nokritīs, pluss darbs tāds sēdošs. Un tā es lēnām sāku skriet, pirmajā reizē sāku ar 5min, biju pusmirusi, baigi grūti gāja :) vēlāk 10 min, arī grūti bija, nu neko, tā lēnām, lēnām kamēr skrēju normālā tempiņā pa 30 min. nedēļā kādas 3-4 x. Protams, kārtīgām skrējējām tas ir spļāviens jūrā, bet man ar to pilnīgi pietika, nokrita kilogrmani liekie, pluss no saldumiem praktiski atteicos, jo bija žēl pēc tāda sportiņa stūķēt saldumus sevī, un arī nemaz nekārojās. Ā, un pēc skriešanas taisīju presītes.
Tagad skatos bildes kāda biju tajā laikā, kad skrēju, oi, nu smuka :D Viss savās vietās, un arī dupsis kā nākas. :) Bet tajā brīdī likās, ka vēl vajag labāk. Karoč nekad nav labi.
Baigi gribas atsākt skriet. :)
Ā, un vēl kas- vienīgi no rokām tauki nost nenāca.