Kāpēc Tēvi vienmēr ir tie, kas pazūd?

... un tieši tāpat mans iepriekšējais teksts attiecas uz sieviešu prasmēm un izdomu gultā. Bez atbildes uz jautājumu kas man tagad jādara nekas nekad nenotiek. Pat tad kad kopā jau gadu gadi nodzīvoti. :-D :-D :-D

+++

Palasot "Attiecības ar tēvu" diskusiju, aizdomājos, kāpēc gan mūsdienās ir tik grūti atrast ģimenes, kuras nebūtu šķīrušās? Parastais scenārijs: sieviete paliek ar bērnu, bet tēvs pazūd. Gadījumi, kad vīrietis ir tas, kurš paliek ar bērnu, manuprāt, ir liels retums.

Da tāpēc ka grāmatā ir uzrakstīts ka ap 40 sievietei būšot vajadzīgs sekss :-D. Jaunībā veči vairāk vai mazāk ar šitādām cerībām pacieš jūs ar jūsu raksturiem gājieniem un superīgo uzvedību. Kad pienāk tie 40 veči saprot ka ir aplauzušies un nav bijis vērts jo viss turpinās pa vecam un nav vairs ne skaistuma ne uzvedībā kas mainās :-D :-D :-D. Pienāk dziļās pārdomas vai ir vērts turpināt mocīties to labumu vārdā kuru nekad nebūs un tad kurš var tas - aiziet, bet kurš nevar, tas paliek. :-D

Mani vecāki nav šķīrušies,kopā jau 40 gadus, bet nu-dzirdējusi un redzējusi esmu vairāk kā bērnam vajadzēja varbūt dažreiz. Brālis dzīvo jau daudzus gadus ar sievu, bet mums ar māsu-kā pa kartupeļu vagām.
Kāpēc tēvi pamet? Citi nobīstas no tēva pienākuma(nepatīk tas vārds, teikšu-atbildības), saprot,ka zaudēs brīvību,saprot,ka tomēr kopdzīve nav tas,kas vajadzīgs un gribas vel pa citu bikšelēm padzīvot.
Un peikrītu- labāk šķirti, nekā bērns redz strīdus un kā tēvs,piemēram sit māti un lamā. Sliktākajā gadījumā otrādi.
Par pagali - lai deg 1 vai abas, tas NELIEDZ NEVIENAM uzņemties atbildību par dzīvību ko radījuši. Kā teica man viena ļoti dzīves gudra sieviete - vīrietim grūti gumiju uzvilkt? Viņš neapzinās sekas? Jā. Arī sievietes reizēm nedomā, bet ,būsim godīgi-veči , lieklākā daļa vnm domā-nekas iedzers AK, nekas uztaisis abortu. Un tur tā sāpe, ka kā rakstīja S80-Mēs metam ārā, nevis kā agrāk-visu laboja.

Es saprotu, visādi dzīvē var gadīties, izšķirties un tā tālāk. Vai nu vīrs pamet, vai sieva pamet, tas pat vienalga. Bet kāpēc tie tēvi neinteresējas pēc tam par saviem bērniem? Kāpēc???

Man sencis konkrēti paņēma vagu :D
Nevaru tiekt, ka mammas vaina, bet pagale viena nedeg.
Kopš tās reizes nav interesējies par mani (pagājuši gadi 11) :) Zinu, ka viņam ir sieva un meita vēl viena, pluss uzņēmums, kas ienes diezgan naudu.(tas no iepriekšējās diskusijas, kur meitene sūdzējās, ka tētis naudu nedod) Vai man žēl? nē, lai viņam laba dzīve. Esmu tikai meita uz papīriem un paldies, ka deva man dzīvību.

apkārt ir ļoti daudz ģimenes,kur dzīvo ar patēviem nevis īstajiem tēviem

manu tēvu mamma pameta,jo dzēra un krāpa. Tēvs man nav maksājis nu neko.

Es jau Tev teicu, bet Tu toreiz atteici, ka Tev tas vārds patīk un, tāpēc paliks kā ir. ;)

Paldies, ka nomainīji. :)

Nebiju iedomājies, ka mans niks var radīt diskomfortu. nav nācis prātā pamainīt.

Negribi nomainiit niku uz Kristinaans vai vismaz Kristiinis?

Kristīn, kur ir Tavs tēvs? Nevaru izturēt , ka Tevi tā jāsauc..

nomira. bez vēsts pazudis, karoč ar kriminālu čalis saistīts bija.

Kristīn, kur ir Tavs tēvs? Nevaru izturēt , ka Tevi tā jāsauc...

man tēva nav kopš 2 gadu vecuma bet kaut kā nerūp un nedusmojos par uzmanības neuzdāvinātajām dāvanām un naudas lietām. tas laikam tāpēc, ka neesmu sieviete.

:D :D :D VIEDI VĀRDI! :)

Tur nu es piekrītu, ka labāk, ja pāris ir ir sapratis,ka viņiem nesapas, nemocīt vienam otru un bērnu. Nu ja tiešām - nu nekādi. Labāk šķirties un turpināt rūpēties par atvasi atsevišķi. Tāpat, ja cilvēks nav mācējis bērna gaidīšanas laikā saprast kāda loma viņam būs, lai arī iet prom nevis visu dzīvi pastāvot viņam blakus ienīst (dazažādos veidos to paužot) bērnu par to,ka viņš ir ieradies.

man tēva nav kopš 2 gadu vecuma bet kaut kā nerūp un nedusmojos par uzmanības neuzdāvinātgajām dāvanām un naudas lietām. tas lakam tāpēc, ka nesmu sieviete.

Mani vecāki vienmēr rādījuši piemēru un likuši novērtēt ģimenes vērtību. Tāpat arī vecvecāki gan no mammas, gan tēta puses laulībā pavadījuši jau ap 50 gadiem. Krusttēvs ar krustmāti arī ilgus gadus kopā. Man radu lokā kaut kā pieredze bijusi pozitīva. Tāpēc esmu ļoti pateicīga par to, kas man ir.
Bet jāatzīst, ka paziņu un draugu lokā ir daudz gadījumu, kad vecāki šķīrušies. Arī mana drauga vecāki jau sen kā šķīrušies, ar tēvu kontakts diezgan minimāls un virspusējs. Toties ģimene tāpat stipra - četri bērni, kas viens par otru vienmēr pastāvēs, un lieliska mamma, kuru visi ceļ debesīs. :) Bet dēliem piemērs no tēva, kā darīt nevajag, ja negrib palikt viens pats un 50 gados atjēgties, ka paša vainas dēļ ģimeni zaudējis.. detaļās neizplūdīšu.

anna, skumji vai nē, bet tā ir patiesība. Ir ļoti daudz pozitīvu stāstu, tiešām prieks par tām ģimenēm:)

Skumji lasīt, cik gan daudzi nāk no salauztām ģimenēm, vienalga, vai mātes, vai tēva dēļ

Neko nejuutu. Ko var just pret cilveekiem kurus praktiski nepaziistu? Kaut kur vinjus ir zjeel, jo vinju dziives patreiz ir tieshaam nozjeelojamas, jo abi ir izjaukushi attieciibas ar ikvienu, kuriem vinji ruupeeja. Omiites gan vairs nav shajaa saulee.

Man arī ir ļoti žēl mazā cilvēciņa, kas vispār nav ne pie kā vainīgs. Un es vēl mēģinātu saprast, ja tur būtu bijusi mīlestība - nu nebija. Kāda jēga tagad trakot un izlikties baigi sāpinātam un cietējam. Cietējs te ir tikai un vienīgi bērns, bet tas jau paliek otrajā plānā, diemžēl...