Es nekad nedraudzētos ar.....!

Tādiem, kas:

* jebkad kādu noslepkavojuši vai paveikuši smagus noziegumus/vairākas zādzības (jo tas, manuprāt, uzreiz tad ir dzīvesveids...)

* spīdzinājuši vai nemīl mājdzīvniekus

* atbalsta man nepieņemamas radikālas dzīves idejas, piemēram, neo-nacisti, suicide bombers u.c.

* manā skatījumā, ir sekli: visi hipsterīši, 24/7 twitterotāji, cukur-beibes un saldie, kam dzīvē galvenā jēga - kur vēl patusēt, ar ko vēl nomaukt, un ko vēl iedzert/iepīpēt/ierīt. Te ietilpst arī narkomāni, dzērāji, maukotāji, jo tas ir viņu dzīves galvenās jēgas pamatā. Nekas prātīgāks viņus neinteresē..

* un noslēgumā tāds pavisam vienkāršs - regulāri visus ļauni aprunā, vērpj intrigas=vienkārši nav uzticams cilvēks un nekad nebūs nevienam draugs..

Man nevareetu buut draugi,kuri nav "manaa energijaa".

Ar divkošiem

Bet tie jau parasti ir tie, kuriem ir "salda mēle", kā Dagnija teica.

Mums te forumā ir viens tāds spilgts piemērs. Pēdējo pāris mēnešu laika spilgi tas redzams. Vārdā neminešu, gan tapat sapratis kam vajag:D

Ar cilvēku, kam ir daudz stereotipu galvā.

Cietsirdīgiem, tādiem, kas neciena citus cilvēkus, tiem, kuri dara pāri dzīvniekiem, pārlieku lieliem izlecējiem, es nezinu, man vnk besī skatīties uz tādiem.. un jau iepriekš minētie

Ar narikiem, dzērājiem, ielenēm, ar čīkstuļiem, kas gaida visu no debesīm nokrītot, čīkst cik dzīve netaisna, melīgiem un neuzticamiem cilvēkiem.

Piekrītu Emmanuelles rakstītajam - draudzēties varu tikai ar tiem, ar kuriem ir tā kopīgā sajūta, enerģija, kad nekas nav jāpiedomā, nav jāiespringst, tas ir tavs cilvēks, kā brālis/māsa/otra puse.
Nespēju draudzēties un kontaktēties ar izlutinātiem, kaprīziem cilvēkiem.

Es mēģinātu draudzēties ar visiem....nekas nenotiek nejauši un no katra mums sastaptā cilvēka mēs kaut ko varam mācīties

Ne man kādu nosodīt par viņa pagātni vai nākotnes vīzijām....

Un no pieredzes varu teikt, ka draudzība neilgst visu mūžu....mēs noejam tieši tik garu ceļa gabaliņu ar katru no draugiem...cik ir lemts, jo mēs augam, attīstamies un ejam katrs pa savu likteņa taciņu....

Es, tāpat kā tu , nevarētu draudzēties ar sātanistiem,kaut kādiem no sektām, slepkavām,narkomāniem,maukām, nu vienvārdsakot ar tiem cilvēkiem,kas dara kaut ko tādu pamatīgi sliktu. Tomēr,ja tā būtu pagātne,un vairs neko tādu nedarītu,tad es ar prieku tādam cilvēkam palīdzētu izķepuroties.

Tas bija tāds kategoriskais nē,taču man īsti nepatīk īgni,čīkstoši cilvēciņi,tad reizēm gribas no viņiem pamukt. :D Nepatīk arī tādi sekli cilvēki,piemēram tadi,kas ir pievērsušies kaut kam vienam un neko citu neredz.

ka draudzība neilgst visu mūžu.

ilgst. Man labaka draudzene ir mana visu mūžu, nu labi kopš 1 gada vecuma. Un man mammai tada bija, tagad ir mirusi diemžēl. Pastāv tadac draudziba.Jo ta ir DRAUDZIBA.pārējie ir ļoti labi pazinas manuprat.

nekad nedraudzētos ar darba devēju, dzīvē pārbaudīts, nekad labi nebeigsies :D
tādus variantu kā narkomāni u.c. pat neiedomājos, es pat tādus neredzu, kur nu vēl draudzēties, es vnk dzīvoju citā pasaulē, uz ielas naktīs neesmu, nekad neesmu satikusi narkomānu, kāda vēl tur draudzība?

Par sevi - piekrītu visam, ko esiet aprakstījušas.

Un vēl laikam mūžam atcerēšos, ka mana bijušī klasesbiedrene teica, ka nekad nedraudzētos ar resniem cilvēkiem.

Ar cilvēkiem, kas nemīl dzīvniekus, dara tiem pāri, ar rupjiem cilvēkiem, kuri katra teikumā galā lieto vārdu b***, ar cilvēkiem, kuri ne ar ko nenodarbojas, vienkārši piekopj pagrimušu dzīvesveidu un negrib pat savu dzīves telpu sakopt, dzīvo kā tādi mežoņi, bet tajā pašā laikā gaudo, cik viss slikti un uzskata, ka visi pārējie viņiem ir parādā kaut ko. Nedraudzētos arī ar cilvēkiem, kuri apzināti citiem vēl un dara ļaunu.
Tas gan nenozīmē, ka draudzētos ar visiem pārējiem, lai cilvēks būtu mans draugs, tur vajag kaut ko vairāk par patīkamu raksturu un kopā labi pavadītu laiku, manā uztverē tie draugi, kas man ir, ir mana ģimene.

Izlaižot visas pašsaprotamās jau minētās briesmas (cietumnieki, atkarīgie utt), pārlieku reliğiski fanātiskie, vieglas uzvedības, respektīvi grūti būtu uzturēt attiecības ar cilvēku, kas krāpj, pārlieku iedomīgie, sarkastiskie- vai tādi, kas sadomājušies, ka tādi ir, vispār negatīvi noskaņotie, negāciju pilnie. Tādi, kas zobiem un nagiem pastāv par savu taisnību, nav elastīgi. Kas izceļ sevi kā kaut ko īpašāku par citiem. Pagrūti veidot arī attiecības ar pārlieku pozitīvi uzspēlētajiem-a la- aaaa chaaauuu sauliiit, mcaa mcaa... Nekonkrētība un neizlēmība atbaida... Lēnīgums.. Tādi, kas stumdāmi- grūstāmi.. Nu, labi, viss, tūlīt sanāks, ka vispār ienīstu cilvēkus:D

Slepkavu, kurš nogalinājis plānoti, izvarotāju, pedofīlu, spīdzinātāju, alkoholiķi, narkomānu, ar tādu kas uzpiež savu ticību/pārliecību, ar iedomīgu egoistu.. gan jau vēlāk vēl atcerēšos.

gudrajiem dir...... - cilvēki, kuri visu laiku gudri mēģina muldēt un pierādīt savu taisnību, lai tur vai kas un kuri neieklausas citos.
protams, arī par dzīvnieku mocītājiem, pedofīliem, utt. vsp nav runas

Ar homofobiem, rasistiem, seksistiem, šovinistiem. Domāju, ka nav jāmin slepkavas, izvarotāji un pedofili, drīzāk būtu jājautā kurš gribētu sev tādu draugu? :)
Neskaitot visu šo, varu minēt vienkārši aprobežotus cilvēkus vai cilvēkus, kuriem prātā tikai tusiņi, izklaides, dzerstiņi. Tādēļ vien, ka mums, visticamāk, nebūtu nekā kopīga un būtu grūti pavadīt laiku kopā.
Kāds te minēja lēnīgumu un man noteikti jāpiebilst, ka nevarētu draudzēties ar flegmatiķiem. Esmu dzīvē satikusi divus tādus īīīstus flegmatiķus, kaitina viss, tas, kā viņi runā, kā reaģē dažādās situācijās.

Ar taadiem, kuri nezeeliigi sit beernus vai vecus cilveekus, pedofiiliem utt. Par paareejo runaajot, taa uz sitiena nevar pateikt. Vai nu atrodi ar cilveeku kopiigu valodu vai nee un to pat nevis konkreeti faktori iespaido, bet gan personiigaa saderiiba ar konkreeto personu.

Ar ļoti zema intelekta cilvēkiem. Ar atkarībniekiem (narkomāni, dzērāji, nimfomānes, azartspēļu spēļmaņiem u.tml.). Ar garīgiem invalīdiem - dauņiem, autistiem u.t.t. Ar sadistiem, mazohistiem, slepkavām, izvarotājiem, zagļiem, huligāniem. Ar tādiem, kuri cieš no lielummānijas un ir hroniski meļi. Ar nacistiem, fašistiem un pārmērīgiem patriotiem... Ar mizantropiem.

Par atkarībniekiem un kriminālā likuma pārkāpējiem - domāju tieši tādiem, kuri ir nevis izdarījuši kaut ko pagātnē un nožēlo un vairs tā nedzīvo, bet tādiem, kuri ķer no tā kaifu un neko nenožēlo...

Vēl izdomāju - ar pašnāvniekiem nevarētu sadraudzēties, jo es nesaprotu, ka var negribēt dzīvot! Arī ar bulīmiķiem un anorektiķiem, bet tas viss ir pieskaitāms pie atkarībniekiem...

Mans labaakais draugs vienmeer ir bijis mans viirs.
Man ir daudz labas pazinas,vecaas draudzenes,ar kuraam atceramies "vecos laikus",bet vienmeer tuvaakais cilveeks tomeer ir mana "otraa pusiite".