Lasu un domāju - nez, kas īsti skaitās tā "draudzēšanās"? Nu, respektīvi, vai tā ir tāda sirdsdraudzība, ka ar otru esi gatavs savu pēdējo maizes riecienu dalīt vai vienkārši cilvēcisks, draudzīgs kontakts? Ja otrs variants, tad jāatzīst, ka manā draudzīgo kontaktu lokā ir gan homofobs (ar kuru gadījumos, ja nenoturamies un savstarpēji sākam apspriest homoseksuālisma tēmu, mēs bieži sastrīdamies līdz vairāku mēnešu nekomunicēšanai :D), gan krāpēja, gan kaislīgs mednieks (ar kuru esam bezgala daudz pretēju viedokļu filozofiskus traktātus pierunājuši, bet, tātad, dzīvniekkillerētājs), gan cilvēks ar alkoholisma/atkarības problēmām, gan tāda visnotaļ paviegla rakstura meitene. Re, tāds mazs komplektiņš no jūsu tabu. Tie, protams, nav ļaudis, kuri veido manu tuvāko cilvēku loku, tomēr saskarties ar viņiem sanāk diezgan bieži un tas, ka ir dažas viņu dzīves jomas, kuras man nešķiet pieņemamas, nenozīmē, ka manās acīs viņi ir spitālīgie un izslēgti no mana augstvērtīgā draudzīguma saņēmēju VIP saraksta. Es kaut kā cenšos sev iemācīt, ka katram pašam savam kļūdu kalnam cauri jāizēdas un ir kā tajā teicienā - tiesā kādu tikai tad, kad esi iekāpis viņa kurpēs un jūdzi tajās nostaigājis. Protams, ir gadījumi, kad man tas absolūti nedarbojas un vienkārši aizraujas elpa no bezcilvēcības.
Nu jā, es arī no tām, kas raustās teikt nekad, bet šķiet, ka apzināti man pa ceļam nebūtu ar ļauniem cilvēkiem. Un ļauns manās acīs ir gan jau pieminētais cietsirdīgais slepkavnieks, gan no iedomības un pārākuma apziņas pušu sprāgstoša jauna dāmīte, piemēram. Tikai ļaunumu viņi pasaulē sēj katrs pa savam.
1195
