Paulu Koelju

man nepatika ''11 minuutes'', biju vīlusies. Bija tīri ok ''Veronika grib mirt'' , bet nesaprotu viņa lielo popularitāti, nekas woow tajās grāmatās nav.

Brida bija vislabākā. Iesaku.

Brida vai ari no Serdars Ozkans '' Rozes balss". Tās no tada tipa grāmatām. Kad lasīju Bridu, bija gruts bridis mana dzive un sii gramata sava zina pavera jaunu skatu uz dzivi :)

Es esmu izlasījusi kādas 3-4 viņa grāmatas gadus atpakaļ, kad vajadzēja vieglo lasāmvielu, ko stiept līdzi somā un lasīt autobusos utml.
Alķīmiķis ir tas pats kas lasīt draugiem.lv iesaku sleju vai twitterī citātus. Nu, tā grāmata sastāv no jau visās malās apvazātiem citātiem. Bet es nestrīdos, ka lasītājam-iesācējam viņa varētu likties ok.
No Koelju man ir likusies lasāma tikai "11 minūtes".
Neatceros, kuras bija pārējās.

Ma vislabāk patika:
"Uzvarētājs ir viens"
"11 minūtes"
"Alķīmiķis"
"Veronika grib mirt"
"Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju"
"Nelabais un senjorita Prima"
Principā man patīk puse no viņa grāmatām, un pirmā, kuru nosaucu, man ir pati mīļākā. Man ir mājās 2 pēdējās viņa grāmatas, kuras vēl neesmu sākusi lasīt. Kad izlasīšu arī tās, iespējams, kādu varēšu ielikt arī šajā sarakstā.

Esmu lasījusi gan "Alķīmiķi", gan "11 minūtes". Pirmo lasīju " 11minūtes" un biju vīlusies, tad nospriedu, ka došu rakstniekam vēl vienu iespēju, lai arī mani aizrautu viņa darbi, tādēļ izlasīju "Alķīmiķi", par kuru daudzi fano visā pasaulē. Bet jāatzīst, ka arī šī grāmata mani neaizrāva, nebija tā, ka grūti nolikt grāmatu. Bet ja gribi izlasīt kādu no šīm divām grāmatām, tad iesaku "Alķīmiķi".

Ar Koeljuu.tml. autoriem ir tāpat kā ar Holivudas trash kino, visi it kā zina, ka tur nekādas dziļas vērtības un dziļāku apakšzemes straumju nav, taču lasa un skatās un industrijas pelna miljardus. Vienkārši attapīgi biznesmeņi veiksmīgu zelta dzīslu uzrakuši:)

Bet jebkurā gadījumā labi, ka jaunieši vispār lasa, nav varbūt pat tik svarīgi kā tā nav Dostojevska mēroga literatūra. Tūkstoškārt labāk nekā pīpēt spaisu un pēc tam ar beisbola vāli nosist savu vecmāmiņu.

Esmu lasījusi 11 minūtes, alķīmiķi un brida. Tādā secībā arī izlasiju.
Man patika, tas noteikti nav nekas baigi omg. Vienkārša, viegla lasāmviela. Visam tak nav jābūt nezkādam psihiloģiskam trillerim :D
Viņa grāmatās parasti ir laba doma, kas pasniegta ļoti vienkāršā veidā, ko manuprāt, katrs idiots varētu saprast.
Bet es ticu ka viņa rakstības stils daudziem var likties banāls...

Koelju, tāpat kā vampīrsāgas vai misteri Greju ir vērts kaut vai diagonāli pāršķirstīt, lai saprastu, kas ir kas, par ko tie cilvēki te vārās.

Sāku lasīt 11 minūtes un "saslimu" ar P.Koelju romāniem. 11 minūtes ir laba :)

11 minūtēs noteikti nebūs nekā diži psiholoģiska vai garīgi vērtīga.

Garīgi visvērtīgākais man ir Lobsang Rampa, bet nu jāskatās, lai nav par smagu :-)

Esmu Koelju fane :) Iesaku paņemt un palasīt vienu grāmatu un saprast vai šis autors Tev patīk vai nē.
Nekad neklausos atsauksmēs, kas saka - nē, neņem un nelasi! Neviens cits izņemot mani pašu nevar zināt vai man patiks vai nē.

Nevienas grāmatas izlasīšana nav zemē nosviests laiks

Piekrītu!

Nevienas grāmatas izlasīšana nav zemē nosviests laiks, bet jā, Koelju ir tāds kā intelektuālais popkorns vidējam lasītājam..

++++

Bet, manuprāt, labāk lasīt Koelju, nevis vampīrsāgas :D

Man patika Portobello Ragana.

+
Man šī vislabāk.

bet ja jāizvēlas starp nosauktajām divām- Alķīmiķis.

Vienīgais daudz maz lasāmais gabals bija "Veronika grib mirt".

++

Nevienas grāmatas izlasīšana nav zemē nosviests laiks, bet jā, Koelju ir tāds kā intelektuālais popkorns vidējam lasītājam..

Priekš cilvēka, kurš tikai SĀK interesēties par savas emocionālās/psiholoģiskās/garīgās (man nepatīk šis vārds) veselības izkopšanu, Koelju nav tiiik sūdīga lieta, ar ko sākt. Es teiktu, ka lai saprastu, kas ir Koelju, jāizlasa "Alķīmiķis" (kopumā pajēla grāmata, kas ļoti vieglā valodā runā par vairumam cilvēku pašsaprotamām lietām) un "Veronika grib mirt" (atkal pilna ar pašsaprotamām lietām, bet ar interesantu storyline). Manuprāt, lasot Koelju rodas iespaids, ka šīs grāmatas liek domāt un aktīvi kustināt smadzenes, bet tā nav. Šo efektu rada tas, ko jau minēju - "Visi to zina" un lasot var tikai māt ar galvu "jā, jā, tā patiešām ir, viņš saka taisnību, gudrs vecis, jāizlasa visas grāmatas."
Es ieteiktu lasīt "Mūks, kas pārdeva savu Ferrari", Dalai Lamas grāmatas un kaut vai tās pašas "The Secret" sērijas. Atceroties vien to, ka izlasot jādomā pašam, nekad lasīto neuztverot absolūti burtiski.

http://cosmo.lv/forums/topic/122880-latviesu-literatura/ te ir jaunakas grāmatas ieteiktas ko vērts lasit latviešu.

Es parasti, ja gribu lasīt kādu grāmatu, bieži vien iegooglēju nosaukumu un paskatos kādas atziņas ir grāmatā, ja man patīk - ņemu un lasu... varbūt paskaties atziņas internetā no vienas un no otras grāmatas un paskaties kuras vairāk patīk....

Un man pašai patīk P. Koelju.... :) visas grāmatas likās feinas

Alķīmiķis