Sarakste internetā, bet dzīvē nerunājam.

Ja jums ir ilga un kā Tu saki- privāta- sarakste, tad sarakstoties to viņam arī pajautā. ;)

Sen jau būtu apsēdusies, nevis vēl domātu.

Lekcijā diez vai sēstos blaku, jo kada jēga, tāpat jāklausās pasniedzējs, nevis jārunā? No sākuma aizietu kopā pusdienās, pienāktu klāt tāpat kādā pārtraukumā parunāties, vai kopā uz bibliotēku aizietu... Nu sāktu ar kaut ko neitrālu un īslaicīgāku.

Protams, ka piesēstos.
Atceros, man bija līdzīga situācija augstskolā. No pirmās dienas sarakstījos ar čali, kurš gan bija citā grupā, bet tajā pašā kursā. Kādus pirmos divos mēnešus gajām viens otram garām un pat nesveicinājāmies. Tas tiešām bija kaut kā stulbi un smieklīgi. Bet tad kādu dienu sasveicinājāmies, paši pasmējāmies par šo situāciju un tad jau tālāk brīvi kontaktējāmies:)

Jā, bet tā neveikli liekas. Un apsēdīšos blakus? Ko tālāk? :D Starpbrīžos nav iespēja, jo viņš vienmēr ar savu draugu kaut kur nozūd, atgriežas tikai uz lekcijas sākumu.

Nu jūs taču sarakstaies... Apjautājies, vai viņš neiebilstu pārsēsties tev blakus vai arī tu blakus viņam. Vai arī apjautājies, kur viņš ar draugu pazūd. Pasaki, ka gribētu kaut kur kopā aiziet (ēdnīca, bibliotēka u.t.t.).

Tā uzreiz blakām nesēstos, ja viņš tik kautrīgs.
Kādas sarakstes laikā uzaicini viņu uz kafeinīcu, pasaki, ka vēlies, lai palīdz ar kaut ko no mācībām, izdomā pati, kas viņam padodas labāk, nekā Tev. Neitrālā vidē būs vieglāk uzsākt reālu komunikāciju, nekā skolā.
Bija man pašai tāds gadījums, uzaicināju uz picēriju. Ne par ko vairāk, kā draudzīgām attiecībām nebija domas. Viss kārtībā - esam labi draugi vēl tagad :)

Cik privāta sarakste?
Vispār dzīvē nerunājat?
Ja jau kautrīgs, tad iespējams, ka vaina ir tikai tajā!

Jā, piesēstos!

Tak savas sarakstes laikā norunājiet aiziet pusdienās un miers.

Man arī šitāds kursa biedrs bija bakalaurā. Ārpus lekcijām aktīvi rakstīja, daudz ko privātu par sevi stāstīja, uzdeva privātus jautājumus utt. Bet skolā nekad pat nepienāca parunāties. Brīnums vēl, ka sasveicināties prata :D beigās ar laiku puisis atraisījās un kļuvām par ļoti labiem draugiem :)

es arī kautrīgs, bet draugos meitenei uzrakstīju. Tad notikās reāls mindfuck, jo dzīvē pat nepasveicinamies. Arī uzsmaidīt pat viens otram nevaram, jo viņa tēlo-lol, neesmu tevi redzejusi. Atlika tikai vienreiz pasveicināt pirmajam.
Domāju, ja notiek kā jums tad metenes gaida un dusmojās, bet puiši mīž un aizsargājās. nezinu, ko tev iesākt :D