Mīlestība līdz apsēstībai!!!!!!!

Jā, esmu piedzīvojusi. Tas izpaudās tā, ka katru dienu domāju tikai par viņu, vaktēju sociālajos portālos ko viņš dara utt. Ļoti gribēju būt ar viņu kopā, nu tad darīju visu iespējamo. :D Gāju ar viņa jaunāko māsu staigāties, lai tikai uzzinātu kaut ko jaunu par viņu. Viņa deva man viņa končas un padzerties no pudeles, no kuras viņš bija pēdejais dzēris. :D Kaut kā kontakts mums raisijās, bet ne līdz galam. Ļoti par to pārdzīvoju. Bet tagad uzradās cits puisis un par viņu es aizmirsu. Saprotu tagad to, ka tās bija tikai mokas, un no tā cietu tikai es. J apmātība ir slimība.

pirmkārt, tā nav mīlestība, bet apsēstība. pilnīgi neveselīgas un destruktīvas attiecības. neuzskatu, ka tā apsēstība izveidojas dabīgi, aiz tīras un patiesas mīlestības veselīgās attiecībās. drīzāk partneris te ir, te nav. te viss ir kārtībā, te viss ir pilnīgā dirsā. otrs jūt bailes, nedrošību attiecībās, tāpēc izveidojas tāda slima piesaiste pie otra. tā kā filmās rāda, kad notiek atvadas, tad viens noteikti histēriski raud, krīt zemē. jā, no malas jau izskatās - tik īsta mīlestība, bet nu tie, kuriem ir mazliet ieskats cilvēka psih., saprot, ka tā ir pazīme, ka kaut kas tur īsti kārtībā nav.

Viņa deva man viņa končas un padzerties no pudeles, no kuras viņš bija pēdejais dzēris.

Tik mīļi un smieklīgi reizē :D

Man tad bija kādi 16 gadi. Bija puisis, nedaudz vecāks par mani. Bija viņā samīlējusies. Un tiešām, draudzenes teica, ka esmu ar to puisi kā apsēsta. Nebija tāda sarunu tēma, kur nebūtu pieminējusi tā puiša vārdu. Uz visām iespējamām lietām tika uzrakstīts viņa vārds. Katru rītu skatījos uz viņa profila bildi, jo tā man bija laba dienas iesākšana. Tas tā, īsumā. :D Pirms šī puiša man iepriekš ir citi patikuši, bet ar tiem citiem apsēsta neesmu bijusi.

Āāā, vēl izsekoju viņu, lai uzzinatu kur viņš dzīvo. Man tagad tas liekas tizli :D (facepalm)

Jā, bija man tāda pirmā skolas mīlestība. Klasesbiedrs... Laikam kādi 12 gadi toreiz bija... :D Garderobē, kamēr neviens neredz, apskāvu viņa kurtku. Tāpat izsekoju, kur viņš dzīvo un mēdzu tur netīšām pastaigāties... Rakstīju viņa vārdu visādās vietās, stundām ilgi skatījos viņa bildēs. Draudzenei pilnas ausis piedūdoju... :D
Tā man bija pirmā dzīves skola - uzzināju, ko nozīmē skriet pakaļ puisim un cik pretīga tā ir sajūta, kad to apjaut un, ka vīriešiem nebūt nepatīk tādas stalkeres. Uzzināju, kas ir neatbildētas jūtas. Uzzināju, ka draudzenēm tomēr nevajag piedūdot pilnas ausis, jo no šīm slavas dziesmām viņas arī var iemīlēties tavā objektā un reti kad draudzība izrādās šķērslis vīrieša iegūšanai...