Īstais- kur?

Atradu savu draugu, kad vismazaak mekleeju puisi - beidzot biju laimiiga viena.

Vienu vakaru bijaam ar draudzeni uz baaru aizgaajushas. Skatos - aaraa seezh nu ljooooti smuks puisis, turklaat runaajaas ar vienu manu pazinju. Nu neko, pakjikjinaaju ar draudzeni, vinsh mani pat neieveeroja, balliite beidzaas, bija mazliet zheel, ka nesaduushojos vinam kaut vai uguni paprasiit, nu taads smukgiimiitis, turklaat manaas aciis vinsh izskatiijaas peec latviehsa, kas man ljoti patika.

Naakoshajaa vakaraa ar to pashu draudzeni gaajaam uz citu baaru (tas bija 1. universitaates gads, kad balliites bija nedaudz prioritaate :D) svineet viena puisha dzimshanas dienu (kursh man tajaa laikaa patika, abi flirteejaam un taa, bet nekas tur taa arii nenotika). Vienaa mirklii pazaudeeju gan savu draudzeni, gan to flirteetaaj chali, uzskreeju virsuu savam pazinam no taa pirmaa vakara baara un reku sheku - arii smukais-izskataas-pec-latviesha-francuuzis tur bija. Es biju nedaudz sadzeerusies un saaku riktiigi kaarties kaklaa kaa kaut kaada trakaa. Nu neko, laikam apbuuru ar savu briesmiigo flirteeshanas nemaaku un kikinaashanu. Vakars beidzaas, puisis pavadiija mani liidz maajaam un viss. No riita domaaju - ai zheel, nav telefona numura.

Beeeet peec kaada laicina satiku to savu pazinju un vinsh teica, ka tas vina draugs ljoti gribeetu veelreiz mani satikt. Tad nu caur to pazinu sarunaaju taadu kaa randiju - tajaa pirmajaa baaraa skatiities futbolu (tieshi bija pasaules chempis 2010). Es izlikos, ka ljoti patiik futbols (man ne iipashi patiik) un mans toposhais puisis arii izlikaas, ka vinam patiik futbols, jo ja jau man patiik... :D Nu taa kaut kaa, saakaam satikties un driiz jau buus 4 gadi kaa esam kopaa.

P.S. Uz baariem vairs tik biezhi neejam :D

Internetā.
Kopā dzīvojam jau labu laiku, bet nezinu vai tas ir tas īstais.

Ar saveejo iepazinos meksikaanju eestuvee. Vinjsh bija tikko kaa no buraashanas pasaakuma atgriezies viss apdedzis saulee, bet es biju kaarteejo reizi noveelusies no ritenja braucot pa mezju. Seedeejaam un apspriedaam kuram ir saapiigaak - vai vinja nezjeeliigais apdegums vai mani nobraaztie celji.

man šķiet, ka esmu sastapusi īsto, tik nezinu kas otras puses galvā notiek

Mēs arī internetā :) Pietam, katrs no citas pasaules malas, tāpēc sākumā pat nedomājām, ka šādi sanāks (ka paši sev radīsim attiecības ar milzīgu loģistikas problēmu).

Netīšām nosūtīju sms uz nepareizu nr, kas izrādījās viņa numurs. Tā, vārdu pa vārdam, jeb sms pa sms, iepazināmies, un nu jau rit 10 mēnesis kopā.

Cik skaisti! Vispār daudz skaistu stāstu.

Ar savu puisi esmu pazīstama jau no pirmās klasītes, viņš mani apcēla, jo biju mazāka .. hihiih .. bērnu stāsti :) un pēc 10 gadiem satikāmies mūsu kopējā drauga dzimšanas dienā. tā arī viss sākās, esam jau vairākus gadus kopā un nu tulīt būs gadiņš, kopš dzīvojam kopā. Jūtos laimīga. Man šķiet, ka viņš ir īstais, šķiet, ka abpusēji :))

Internetā. :) Tajā laikā daudz sēdēju draugiem.lv, mums bija/ir kopīgi paziņas, tad nu - visu laiku rādījos viņam pie on-line draugu draugiem, sākām aiz neko darīt sarakstīties (viņš atrakstīja pirmais), pasmējāmies, izrādījās, ka nemaz tik tālu nedzīvojam, apmainījāmies ar nr., bet ar laiku beidzām kontaktēties. Tajā laikā abi bijām aizņemti, cik nu padsmit gados tas ir nopietni. Pēc pāris gadiem atsākām kontaktēties, beidzot saņēmos piekrist satikties un - jā - tā arī esam kopā jau daudzus gadus. :)

Esmu viena jau kādus 7 - 8 mēnešus, un zinu, ka man ir jāizdzīvo kaut kas cits lai satiktu savu cilvēku, jo esmu satikusi vairākus vīriešus, kas nav bijuši slikti, izrādījuši uzmanību, vēlējušies tikties, bet manī nav bijusi pārliecība, ka to vēlos ES, tātad mans cilvēks ir kaut kur vēl :) un labi ka tā, jo ja atskatās, tad savu mūžu es šobrīd ar šo dzīves pieredzi un skatījumu nevēlētos saistīt nearvienu no iepriekšējiem draugiem.
Domāju, ka nevietā uzbraucieni par to, ka kāds ir viens, katram ir savs ceļš un nav labāks vai sliktāks :)
Ir pavasaris, viss mostas, viss notiek :) esam pozitīvas!!!

Esmu iepazinusies internetā, darbā, pasākumos... dažādi ir sastapti īstie vīrieši. Piekrītu, ka tie visi ir īstie tajā dzīves posmā. Citādi kas tad ir īstais vīrietis? Tas, ar ko apprecas? Pieņemsim. Un, japēc tam izšķiras, tad tas tiek pasludināts par neīsto. Un tad uzrodas cits, kas ir vēl īstāks? Tad jau neviena no mums nevar atbildēt uz šo jautājumu, jo neviena vēl nav līdz galam nodzīvojusi šo dzīvi.

Arī mazliet nošokējos par viedokli, ka tās sievietes, kurām šobrīd nav vīrieša, ir kaut kādā mērā nevērtīgākas. Vai attiecību statuss nosaka to, vai cilvēkam dzīve izdevusies? Jā, protams, attiecības ir viens no fundamentiem, uz ko vajadzētu tiekties un caur to izdzīvot šo dzīvi. Bet katram taču ir savs ceļš, savi dzīves uzliktie pārbaudījumi, kopābūšana, vienatne un kas tik vēl ne. Svarīgākais, kā mēs to vius pārvaram. Nevis ir attiecības vai nav. Tas vēl neko nenozīmē.

Liels + chanely komentāram :)

Skolā iepazinos.
tagad nezinu kur meklētu īsto, ja būtu tāda vajadzība... laikam caur paziņām, draugiem! Darbā neviens normāls nav :D

Gurri un chanely komentāriem milzu + :)

tagad nezinu kur meklētu īsto, ja būtu tāda vajadzība...+ pats atnāktu. :D

Nesen lasīju viena speciālista domu - ir dzīvē jāatrod PAREIZĀ otrā pusīte. Kaut kā šis vārds tā krasi lika pārdomāt savu dzīvi. Ja cilvēki šķiras, tas nenozīmē, ka kāds no viņiem ir slikts, ļauns, etc. Vienkārši cilvēki nav atbilstoši viens otram un viss. Konkrētajā dzīves posmā tas bija īstais cilvēks, bet tagad laiks doties tālāk :)

Jo spēcīgākas cilvēka paša ''saknes'', jo vieglāk būt bez attiecībām, attiecības. Nevajag aizmirst arī to, ka partneri ir līdzīgi mums, vismaz apziņas līmenī. Kā man reiz teica ajurvēdiskais astrologs - mūsu partneris ir mūsu apziņas spogulis. Tā kā... domājam paši.

šim piekrītu - mūsu partneris ir mūsu apziņas spogulis. Tā kā... domājam paši.+

un vēl laicīgi paspēt atrast īsto, pirms neīstais tevi atradīs.