Nu tad nu beidzot laikam esmu gatava uzrakstit, kas man uz sirds sakrajies jau kadu laiku.. dzivoju kopa ar virieti, neesam attiecibas utml., vienkarsi irejam kopa dzivokli un dzivojam ka draugi. Un jaa, esmu tik pamatigi iekerusies vina.. arprats :D biezi kopa iedzeram, runajam, esmu neskaitamas reizes dzirdejusi, cik loti neesmu vina gaume kaa meitene, taja pat laika, sad tad gadas dzirdet ari nelielus jokus, ka vins mani samilejies vai patiiku, bet, cik man logiskaa domasana liek noprast, es vinam nepatiiku vairaak nekaa patiiku ( kaa sieviete attieciibaam, seksam, nevis kaa draugs). Es pat nezinu, ko veelos dzirdeet.. jau divus menesus turu savas juutas ieksaa, jo zinu, ja pateiktu vinam kaut ko par savu patiksanu, manuprat, man butu japaarvacas, bet nu to tik loti negribas, dzivoklis labs, draugs ka dzivesbiedrs ari loti patikams, tikai ta iemilesanas no manas puses.. arprats, man dazreiz sajuta, ka taisos uzspraagt no savam emocijaam, tik loti gribetos vinam visu izstastit, man jau skiet, ka nekadu pozitivu atbildes reakciju no vina nesagaidiitu, bet tapat.. es nespeeju to ilgaak tureet ieksaa :( tajaa pat laikaa, domaajot logiski, atklaajot savas juutas, ir diezgan liela iespeja, ka es pazaudesu gan vinu, gan dzivokli, gan visu sho burviibu, kas paslaik ir manaa galvaa, kad katru dienu jaapraato par vinu, vai patiiku, ko vins domaa utt (biezi gan taa vis nav burviiba it nemaz :D). Ah, meitenes, pat nezinu, ko gribu dzirdeet.. varbut kaada grib parunaat privaati, varbut kadai bijusi lidziga situaacija, ko darijaat? Ko man dariit? Parasti es negaidiitu tik ilgi, lai atziitos, ka esmu iemiileejusies lidz ausiim, bet nu soreiz viss tik sarezgiiti, pasai jau liekas, ka vinam nepatiiku un ja atziitos, tad tikai izcakareetu visu, kas ir sobriid man dziivee visnaz dod kaadas emocijas.. nu ko lai es daru, tieshaam !?