Ko jūs darītu manā vietā?

S80, un cik tev ir gadu?

Jā, viens ir tas ko mēs vēlamies, gribētu, par ko sapņojam, ceram utt utjp.

Bet otrs ir realitāte. Manuprāt, jo skaidrāku prātu cilvēks dzīvo un apzinās realitāti, jo labāk.

Gunita, kurā vietā Tu to aicini? Sakot neesiet lepnas un paskatieties no citas puses? Stāstot par tādām attiecībām kā Tev un uzskatot to bez maz vai par normu?!

Tad ir ilūziju vai nav? Iepriekš rakstīji,ka protams, ka gribētu tālāko darbību,bet sapņu pilis nebūvē. Ja jau kaut ko gribi tomēr, tad kaut kāda cerība ir. Tad tomēr ir tā ilūzija par kaut ko, nevis kategorisks nē.

Gunita.. Tu noteikti esi forša meitene.. kāpēc jāsamierinās ar tādu realitāti?

Gunit, man tāds vecums, ka vairs ar to nelielās. ;) (s)


Bet es ļoti gribētu būt jaunāka. :D

S80, kaut kāda minimāla cerība un vēlme ganjau ka ir, tas jau tikai cilvēcīgi. Bet tomēr tā realitātes izjūta ir daudz daudz pārāka un spēcīgāka. Līdz ar to, ja šos abus lielumus salīdzina, tad tomēr varu teikt, ka sapņu pilis nebūvēju. Dzīvoju šodienai un izbaudu to.

cormeum, es to nesauktu par samierināšanos. Es vienkārši esmu mierā ar to, kā šobrīt ir. Nav tā, ka esmu nolaidusi rokas un viss. Es strādāju ar sevi, pamazām sakārtoju savu dzīvi, lai tajā ienāktu mīlestība un viss pārējais. Bet šobrīd, kamēr esmu procesā, izaudu to, ko dzīve man dod.

Man vēl zem 30 pagaidām

Beidzot sapratu:

Tu draiskojies un cīnies par vienu, kamēr paralēli gatavojies ielaist dzīvē mīlestību...

Nu loģiski.. :D :D :D Kā man tas nepieleca agrāk.. :D :D

Es te tā iedomājos - vai tas, ka vīrietis pasaka, ka mīl vienmēr un 100% nozīmē, ka viņš patiešām mīl un viņa attieksme pret sievieti tāpēc jau a priori skaitās cienījamāka nekā tam, kurš savas sajūtas nav noformulējis kā mīlestību?

Gunita, lai Tev galu galā tur viss forši izvēršas un ja ne citādāk, tad vismaz laba skola un pieredze priekšdienām (lai Tu arī kādudien pilnām mutēm varētu Cosmo citas mācīt dzīvot :D) no šīm attiecībām sanāk. :)

ka mīl, vienmēr un 100% nozīmē,

komats aizmaldījās :D

Es arī iesperšos šajā offtopikā par Gunitu. Manuprāt, viņa ir malacis. Viņa ņem no dzīves to, ko var un nestreso lieki par to, kā būs. Nedomāju, ka katra varētu tādu skaidru prātu saglabāt un vēl izbaudīt to, ka ir labi ar puisi, bet nav mīlestības. Kur vispār ir teikts, ka mīlestība ir vajadzīga? Kas vispār ir mīlestība? Ja ir labi un divi cilvēki kopā būšanu izbauda..kāpēc ne? Kāpēc jāsauc viņa par muļķi? Lielākā daļa meiteņu raudātu spilvenā un kristu izmisumā pēc tam, kad puisis būtu pateicis- zini, man ar Tevi ir labi, bet es Tevi nemīlu un nemīlēšu. Ja te netiek lolotas viltus cerības, tad es neko stulbu vai sliku nesaskatu tajā, ka tiek izbaudīts laiks kopā..

Ir pāri, kas mīl un sit viens otru. Ir pāri, kas nemīl, bet apprecas ,jo ir labi un nodzīvo kopā līdz vecumdienām. Mīlestība ir nedaudz parvērtēta, manuprāt.

cormeum, jā es gatavojos ielaist savā dzīvē mīlestību. Bet vai tas būs kopā ar šo vai citu vīrieti, uz to man atbildes nav. Bet es esmu gatava abiem variantiem. Esmu atvērta jebkuram risinājumam,ko dzīve man dos.


pride and prejudice, es tieši to pašu jautājumu uzdodu. Mans bijušais bieži teica, ka mīl mani. Nu taaa mīl, ka baisi :) Zini, man dažreiz gribējās, lai viņš mani taaa nemīl, bet labāk atbrauc pakaļ uz darbu ar mašīnu, lai man pa lietu nav jāmirkst, ejot kājām. Nu tas kā piemērs.
Šis 'nemīlošais' vīrietis to dara.

Atzīšanās mīlestībā ir attiecības un gatavība uznemties atbildību par attiecībām. Pretējā gadījumā - nav teicis, ka mīl, nav attiecību, nav atbildības - jebkurā brīdi var nozust un otru cilvēku izmanto savu iegribu apmierinašanai.

Neons, bet var taču arī pateikt "es Tevi mīlu" un tad nozust vai izmantot. Es saprastu, ja teiktu, ka precības to atbildību apstiprina, nevis vārdi "Es Tevi mīlu". Visu laiku taču pāri saiet kopā un šķiras visapkārt- vaitad viņi nesaka viens otram, ka mīl? Saka taču, bet tas problēmas neatrisina. Nezinu.. ļoti diskutējams topiks, manuprāt.

Neons, jā šie vārdi ir svarīgi. Tur nav ko liegties. Un vēl svarīgāk, ja tie tiek teikti patiešām, ja to jūt un tā arī domā. Tā ir fantastika! Es gribu dzīvē šo piedzīvot. Un novēlu, lai katrai tas izdodas :)



Bet tai pat laikā cik gan daudzi saka šos vārdus, bet nenes nekādu atbildību. Ir cilvēki, kurus pat altārs neaptur no bezatbildības. Tas gan skarbi. Tad tiešām labāk lai nesaka šos vārdus. Bet atkal - ja nepateiks šos vārdus, līdz altārim sievieti nedabūs.

Atzīšanās mīlestībā ir attiecības un gatavība uznemties atbildību par attiecībām.

Kad mans bijušais normālo attiecību vīrietis man atzinās mīlestībā, mēs bijām bružājušies kopā jau piecus mēnešus un bija tas stulbais mirklis, kad es neatbildēju ar to pašu. No manas mutes šie vārdi atskanēja vēl pēc pieciem mēnešiem, bet es nevienu brīdi šo mēnešu laikā nedomāju, ka tās nav attiecības un ka tas tikai tā - pa jokam. Ka man nav nekādas atbildības. Jo tās bija attiecības, ne brīvbrīžu sekss. Ar kopīgiem priekiem un bēdām. Protams, šie vārdi ir skaisti un lieli, bet, kā jau minēja lapsīgā, bieži vien nevietā pārvērtēti.

Mīlestība - tas ir daudzu faktoru kopums. Turklāt šie faktori katram cilvēkam var būt dažādās komplektācijās un ar dažādiem svarīguma koeficientiem. Un vēl jau tas vecais joks, ka šajā jomā nav definīciju. Gluži tāpat kā mēs rakstām atšķirīgi, mēs mīlam/nemīlam atšķirīgi.

Bet lab, ko nu te filozofēties. Katram savs ceļš brienams. Un neba nu mēs zinām, kas otram ir vai nav.

Man attiecības iet roku rokā ar mīlestību. Kā gan iespējams veidot attiecības, gribēt kopīgu nākotni, gribēt būt kopā ar konkrēto cilvēku dien dienā, ja pamatā nav mīlestības pret viņu? Kas tad tas ir? Manuprāt, cilvēki vienkārši nezina, kas ir mīlestība un gaida kas zin ko... Mīlestība nav nekāda retā parādība un nez kādas fantastiskas jūtas, kuras būtu gadiem ilgi "jādzemdē"...

Un man likās, ka es esmu naiva :D

Tas, ka vīrietis neskandina mīlas vārdus, nenozīmē, ka jūtu nav. Tāpat kā, ja saka, tad patiesi mīl.

Autorei-laid lai iet,ar statusiem var nogaidīt līdz brīdim,kad 100% nebūs atpakaļceļa.

Gunita-kaut kā ar savu domāšanu es nespēju uztvert šo modeli. Rodas iespaids par kompleksainu būtni,kas ir ar kādu kopā,lai tikai būtu vecis pie sāniem. Tas galīgi nav veselīgi. Un nevajag liekuļot,ka,ja viņš atradīs citu un būs laimīgs,tu viņu ar prieku palaidīsi. Tāpat būs piebimbāti spilveni un "es nevienam neesmu vajadzīga" gaudas. Kā arī nepiekrītu,ka esi gatava īstai mīlestībai šobrīd,jo šobrīd tu mīli tikai viņu un visa tava pasaule griežas ap viņu. Vari neatbildēt-bet kur paliec tu pati? Kur ir tavs ego? Pēc stāstītā izklausās,ka kkur viņa papēžu rajonā. Nevajag dzīvot ilūzijās,ka esi laimīga,jo visi cilvēki vēlas būt mīlēti un kaut kas mazāk ir tikai samierināšanās. Bet vienmēr var labāk. Būtu es tavā situācijā,es racionāli to apsvērtu-ja jau nemīl,tad ģimeni ar šo vīrieti man neredzēt,bet tā kā es baidos dzemdēt pirmo bērnu pēc 30 (jo tas palielina riska faktoru),es neturpinātu šādas attiecības,jo nevēlētos izniekot savas dzīves labākos gadus neproduktīvās attiecībās. Bet nu tas ir tikai mans pragmatiskais viedoklis.

es gatavojos ielaist savā dzīvē mīlestību

Nezināju, ka uz to ir jāgatavojas... nav tas nekāds valsts eksāmens :D