Dzejolis?

tas nav tik tāds aforismiņš? :)

Zinu, ka Im. Ziedonim ir kaut kas līdzīgs - par bērza zariem un pretējām šķūņa durvīm kas nekad nesatiksies

Tu esi pārliecināta, ka tasir dzejolis??
google saka dažādus šī teikuma paveidus, tā ka nešķiet, ka tas būtu dzejolis.

Man šķiet, ka šo frāzi esmu dzirdējusi kādā dziesmā..

Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. (Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!)
Ar naktstauriņiem ieskrien? Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama. Tālu Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis. Otrā krastā viļņi skrien uz otru pusi.
Tālu mēs esam viens no otra. Kā bērza dienvidu un ziemeļu zari. Kādam vējam jānāk, lai mūs sanestu kopā?
Mēs esam kā pretējās šķūņa durvis. Un šķūnī staigā caurvējš.
Neaizsniedzama guļ mīlestība zem tava nama. Lai to aizsniegtu, jānoārda viss nams. Vai tu ļausi noārdīt tavu namu, vai tu noārdīsi to pati?
It kā vienkārši likās: ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. It kā vienkārši tieši un tuvu. It kā mēs būtu putni un dziedātu galotnē.
Bet mīlestība ir saknēs un tur, kur dziļi guļ zivis. Kā nojausma skrien ziedlapiņa.


Šis ir tas, ko domāju. Im. Ziedonis.

Dzirdēju to pasākumā, kā dzejoli. Ļoti garu pietam!
Pa vidu bija arī kaut kas par to, ka tās sliedes tiek sakausētas un tad ir kopā, bet pēc tam atkal izlietas par sliedēm.

Neviena nezina?