Man kādreiz bija dobermanītis, sākumā, kad ievācāmies, puķes nestādījām, tad vot sagribējās un suns arī vēl būdams kucēns dragāja tik pāri dobēm, gan suņu skolā gāja, gan žodziņu likām. Pienāca sunim gads un tā jai varēja mierīgi pārlekt pāri žodziņam vai vispār saplēst. Lieki teikt, ka mums puķes vairs nebija nekad, tik lieki iztērēta nauda par visām mēģināšanas reizēm.