Lasot diskusiju par tauriņiem, atcerējos savus bijušos. It īpaši savu otro. Kāda es naiva biju. Tagad jau arī esmu, bet nu no dažām kļūdām esmu mācījusies. Tajā dienā, kad izšķīrāmies, tas bija vakarā, viņš mani piekāva. Bijām sākuši dzīvot kopā. Tad viņu pazīstamie aizveda tā patālāk projām un es, kamēr viņš vēl nebija ticis atpakaļ, ātri ar draudzeņu palīdzību izvācu visas savas mantas.
Tas puisis bija piedzēries, kad mani piekāva. Nākošajā dienā viņš man zvanīja, es necēlu, tad atsūtīja sms, kur rakstīja, kāpēc viņam visas maliņas sāp (viņu arī par to, ka piekāva mani un pacēla rokas pret manām draudzenēm, kuras gribēja man palīdzēt, neatstāja bez zilām acīm, cik skarbi izklausās), un kur palikušas visas manas mantas.
Īstenībā sen par to nebiju domājusi. Un palika tikko tik smagi, kad tas viss atausa atmiņā.