Es nedomāju, ka tā ir raudamā problēma, bet zināmā mērā saprotu to saskumušo dvēseli.
Mans bijušais vīrietis man uzdāvināja skaistu un jā, ļoti dārgu zelta ķēdīti ar iestrādātu ko tur. Tā kā es neesmu apveltīta ar garu gulbja kaklu, bet drīzāk ar tādu puskaklu un ķēdīte nestiepās, manuprāt, pareizajā garumā, tā optiski vēl vairāk saīsināja kaklu un es jutos kā bezkaklis pingvīns. Sākumā aiz lielās mīlestības ķēdīti nesāju, jo arī negribēju izdarīt pāri, pasakot, ka īsti nav labi, bet vēlāk arvien biežāk tā palika plauktā. Tad sāku dzirdēt dažāda kalibra pārmetumus (jo vīrieši nav muļķi), ka es to nemaz nenēsājot, laikam jau nepatīk, bla bla bla. Vairākkārt visādi izlocījos, līdz vienā reizē pateicu - zini, kā ir, draugs, tā ir ļoti skaista, esmu ļoti laimīga, ka to man uzdāvināji, tā vienmēr paliks īpaša manā rotu lādītē, bet, godīgi sakot, tā nav rotaslieta manam kaklam. Bišķi lūpu uzmeta, bet es piemīļojos un beigas laimīgas, turklāt kašķi šajā sakarā vairs neatkārtojās. :)
Par to gredzenu es pat nezinu, ko teikt. Lai noslauka acis, izšņauc degunu un pasmaida - viņa tagad ir līgava! :)