Par dzeramnaudu

Garderobistiem dalīšana uz pusēm man šķiet normāla, ja visu laiku ir noslogojums, jo viņi dod nevis par konkrētu cilvēku (smaidu vai ko tur, jo mēteļa pakarināšana nav lieta, kur vajag prasmes un izlocīšanos klienta priekšā, cenšanos), bet kā par pakalpojumu, ka noliek mēteli tuvāk, izpilda kādu vēlmi vai vienkārši viņi saprot, ka tas ir smags darbs, visa nakts uz kājām abiem vienā skraidīšanā un alga smieklīga. Abi strādā sāns pie sāna, ja nu iekrīt, ka vienam tajā vakarā ir 20 eiro, otram nekā? Ja nu pārinieks izgājis uzpīpēt un noveicies, tad vēl tā, bet arī veiksme.

atstāju, ja pakalpojums bija augstākā līmenī, nekā pieprasītā maksa. parasti tas notiek ar pašnodarbinātajiem, kuru ceņņiks ir jūtami zemāks par vidējo, bet pakalpojuma kvalitāte gadījās arī ļoti augsta. ir gadījies samaksāt arī 2x vairāk, kā man prasīja.
viesmīļiem agrāk atstāju vienmēr 10%, bet tagad, kad sanāk biežāk ēst ārpus mājas, rīkojos otrādi - cenšos izmantot visādus atlaižu piedāvājumus (klienta kartes, dienas piedāvājumus utt.) un dzeramnaudu atstāju tikai tad, ja cilvēks tiešām centās, nevis vienkārši pildīja savus normālos pienākumus. ja pienes šķīvi no pareizās puses, man tas nav iemesls dzeramnaudai, bet normāla apkalpošana. uzskatu, ka dzeramnauda ir bonuss, nevis obligāta lieta. turklāt man pazīstamiem viesmīļiem algas nemaz tik zemas nav, lai no dzeramnaudām būtu atkarīga desas esamība uz viņu maizes.
piebildīšu, ka apkalpojošo personālu nekad netrenkāju turpu-šurpu ar visādām stulbām pretenzijām un necenšos nekā citādi apgrūtināt, nekādu īpašo prasību man arī nekad nav

Tā kā eju tikai uz labi zināmām un pārbaudītām vietām un zinu, ka ēdiens būs kvalitatīvs, silts, garšīgs un vienkārši perfekts, tad dzeramnaudu atstāju vienmēr - savās iecienītajās vietās pārsvarā arī pazīstu personālu, kas tur strādā. Priekš manis svarīga ir personīga attieksme, kad priecājas redzēt, runājas ar mani, sper ārā jociņus un jā, ir ļoti patīkami, kad saņemu 10% patstāvīgā klienta atlaidi, neskatoties, ka neesju pārāk bieži. Parasti atstāju dzeramnaudā 30-40% no rēķina summas.
Esmu pati diezgan ilgi strādājusi viesmīlībā. Principā ar laiku šis darbs dāvā lieliskas psiholoģiskās iemaņas. Jau ienākot, Tavs uzdevums ir noskenēt cilvēku 5 sekundēs, lai saprastu, kādā noskaņojumā viņš ir, kādās attiecībās ar to, ar ko atnāca, vai gribēs runāties, vai būs kašķīgs, utml.
Lielos vilcienos mēneša kopējai dzeramnaudas ir jābūt VISMAZ tikpat lielai kā algai. Ja tā ir, tad zini, ka ar vietu, kur strādā, viss ir kārtībā. Ja tā nav, pastāv vairākas iespējas: 1) ēdiens, dzēriens nav garšīgs; 2) slikta apkalpošana - ja ne no Tavas puses, tad ja Tev ar kolēģiem ir kopējās dzeramnaudas, viņu apkalpošanas ne/spēja to ļoti ietekmē; 3) vieta ir nesen atvērusies un nav vēl piesaistījusi pietiekamu klientu klāstu.

Priekš manis svarīga ir personīga attieksme, kad priecājas redzēt, runājas ar mani, sper ārā jociņus

Jā .. man tas tiešām ir bijis nebijis, eju ieturēt maltīti/mierīgi papusdienot,pavakariņot, parunāties ar cilvēku, ar kuru esmu atnākusi (retāk izbaudīt vienatni un atpūsties no visa) nevis amzierēties ar apkalpojošo personālu :)

Tieši tas ir jānoskenē ieraugot viesi - ja es neesmu viena, pietiks ar dažām peiklājības frāzēm. Ja es eju ēst viena un apsēžos nomaļus, tad acīmredzot, ka negribu ne ar vienu runāt. Ja garlaikojos, gribu, lai mani kāds izklaidē, sēžu pie bāra. Protams, ja ir atnākuši divi balodīši, nevajag traucēt tur neko :)

Persephon - "amiezierēties ar apkalpojošo personālu"...? Tavuprāt, viņi ir kaut kāda zemāka šķira? Lielai daļai ir augstākā izglītība un tiešs darbs ar cilvēkiem tik pastāvīgā kontaktā ir īstā sūtība. Un tici man, labu viesmīļu lielākais prieks ir sagādāt pilnīgu labsajūtu un apmierinātību ar to, ka Tev, jums abiem vai visiem desmit viss būs forši :) Ja vajadzēs - runās, ja nevajadzēs, klusēs. Vissir niansēs un faktā, kādas ir spējas nolasīt no pieres vēlmes.

Neesmu vel tik bagāta un nepelnu daudz lai atstātu kādam dzeramnaudu, esmu zobārstei šokolādi nopirkusi. Zinu ka tētis pēc sirds operācijas ķirurgu sameklēja un viņam, ja to var saukt par dzeramnaudu, atstāja. :-)

Neatstājam vienmēr. Ja apmierina serviss, ēdiens un viss pārējais, tad atstājam pieņemto summu. Dažreiz, ja tiešām esam sajūsmā par visu, atstājam vairāk. :)