Sveikas! Bieži te palasu attiecību problēmas un nodomāju, ka nu es neko tādu nerakstīšu..bet nu, tagad es rakstu..
Vispār esmu greizsirdīga meitene. Neticu tīrai draudzībai starp vīrieti un sievieti. Kur nu vēl, ja viņiem iepriekš kaut kas bijis...
Kaut kā biju iemācījusies nedomāt par vīra bijušajām un biju mierīga, laimīga savā pasaulē. Taču tagad viņa(tā,ar kuru bija visnopietnāk) ir pēkšņi uzradusies..
Dzīvo kaut kur netālu no mana vīra darba. Protams, neizskatās, ka viņai tur būtu kādi plāni uz viņu, taču man ir nepatīkami, ka viņiem ik pa laikam jāsaskrienas netīšām..
Ko darīt ar savu greizsirdību? Prāts ļoti labi saprot, ka pagātne ir pagātne, bet visa mana neloģiskā puse man liek justies slikti par to visu.
Kā būt racionālākai šajā situācijā?
Vai jūs neesat greizsirdīgas uz sava puiša bijušajām/-o?