Stadijā diezgan trakā...
Pagājušā gada februāra sākumā saslimu ar strutojošo angīnu. Nu neko, devos pie ģimenes ārsta. T apmēram 37.5, kakls ciet, paēst nevar. Mana ģimenes ārsta nebija, bija tikai palīgs, kurš izrakstīja man antibiotikas piecām dienām. (Pie tam ļoti neapmierināta bija, priekš kam es vispār ejot tagad pie viņas, baigi izkasījāmies, bet ar skābu ģīmi man tās tabletes iedeva). Izdzēru noteikto kursu, aizgāju atrādīties, bija ok, sajūta laba, devos uz skolu. Skolā biju 2 dienas- ceturtdien un piektdien. Piektdien vēl devos uz treniņu un jau vakarā sajutu, ka nav labi... Sāka atkal pampt labā mandele. Nu neko, devos gulēt. Sestdienas rītā pamodos ar 38 grādiem, sāpošu kaklu, ģimenes ārstu nevarēja sazvanīt. Likos gultā, šķidrums, Furasols, paracetamols. Kad svētdien temperatūra uzkāpa uz 38.5, devos uz slimnīcu, jo zināju, ka pie ģimenes ārsta palīga vairs neiešu. Tur uz mani ar lielām acīm skatījās, ka kurš ārsts ārstē strutojošo angīnu ar 5 dienu antibiotiku kursu... Slimnīcā nogulēju nedēļu, izveseļojos un pateicu ģimenes ārstam un viņa palīgam visu, ko domāju :)