Tad nu tā, biju kopā ar puisi 5 gadus, no kuriem pēdējos 2 dzīvojām kopā. Attiecības viss bija daudz maz labi, vismaz man tā likās, bija jau ik ap laikam kādi strīdi, bet bija plāni nākotnei, kopīgs draugu loks, ceļojumi utt Kādā jaukā vakarā viņš paziņo, ka vēlās šķirties, jo neesot izbaudījis jaunību, klasiskie teksti "vaina nav tevī, bet manī" utt Pieņemu protams viņa lēmumu, bet sirds sāpēja ļoti. Pēc dienas viņš paziņo, ka tomēr esot sapratis, ka gribot mūsu attiecības un mani ļoti mīlot.. es protams priecājos to visu dzirdēt un pieņemu viņu atpakaļ, daudz nedomājot, jo mīlēju ļoti. Tomēr pēc kāda laiciņa, no cita cilvēka uzzināju, ka viņam ir romāniņš ar darba kolēģi. Protams uzreiz izliku viņu āra ar visam mantām, bet mīlestība jau nekur tā nepazuda. Piebildīšu, ka arī biju no tam, kas teica, ak mani jau nekad nekrāps, viņš nav tāds utt.. Tomēr redz kā notiek :( Viņš diezgan ātri ievācās pie savas darba kolēģes, un itkā sāka ar viņu nopietnas attiecības. Tātad, kur ir problēma. Pa šo laiku, kopš šķiršanās esmu ar viņu vairākas reizes satikusies, un ir tik labi.. Pāris no šīm reizēm ir beigušās arī gultā. un tas ir bijis vnk fantastiski.. Zinu, ka tas izskatās pazemojoši, bet neko nevaru sev padarīt, man gribas viņu satikt. Viņš apgalvo,ka joprojām mani mīlot, bet ir kopā ar to kolēģi, kas kaut kā galīgi nelīmējās kopā. Neesmu viņam teikusi, ka būtu ar mieru mēģināt vēlreiz, jo neesmu pārliecināta vai vajag, vai gribu to. Bet ir doma, ka varbūt tomēr piedāvāt atjaunot attiecības. Vai tomēr tas ir galīgs neprāts un vajag viņu izsvītrot no savas dzīves?