Sveikas, tema par to un citu! :D
Tatad, esmu attiecībās jau 3 gadus, bet pēdejo gadu zinu ka gribu tikt prom!
Kapec nē?
Jo man te ir 2 darbi un nu jau draugi!
Vecaki dzīvo patālu un man nav sava auto, ar autobusu izbraukāt nevar!
Kā gādīga sieviete pieteicos maksāt lielāko daļu ikmēneša maksājumu, tādēļ iekrāt nekā nesanāk.
Vīrietis ļoti privātīpašniecisks un vēlas uzņemties zināšanu par visu, skaita līdzi kur lieku savu naudu, kaut gan man par savējo nestāsta. Ja arī krātu, būtu grūti noslēpt!
Mani nekur nelaiž, no rītiem izlaiž pie darba un vakarā savāc. Viena esmu bijusi tikai pie vecākiem, jo tie viņam redz nepatīk...:(
Par jauku atpūtu vienītī varu priecāties katru vakaru Viņa māja pie televizora- viņš garāžā! :D
Mājā arī kaut arī saka ka mūsu, tomēr mani noliek melnu un maziņu kā mājkalpotāju, kas tā pat pa prātam neizdara! :(
Laikam tiešām nav rakstura- viņa vārdi!
Kā Jūs tikāt pāri šādam vai līdzīgam attiecību variantam! Lēcāt atpakaļ neskatoties, zaudējot darbu un dzīvesvietu?! Man bail, kaut arī gribu! :(