Esmu šokā kā kāds var nostāties suņa pusē! Marta, es iesaku ļoti rūpīgi apdomāt par to, ka suns šobrīd ir reāls drauds bērnam! Es zinu, ko runāju. Vecākiem laukos ir suns, ārkārtīgi mīļš un jauks, bet, ja viņš ierauga kādu "mājnieku" ar mazu bērnu, viņš kļūst neizsakāmi greizsirdīgs. Vienu reizi gandrīz vienai meitenītei iekoda rokā, pēdējā brīdī paguvu paraut malā, bet citā reizē reāli ieķēra bērnam dibenā. Par laimi, nebija stipri. Ja atbrauc viesi ar bērniem un paši staigā ar saviem bērniem, suns liekas mierā, bet līdz ko kāds no ģimenes paņem pie rokas kādu ciemiņu bērnu, tā suns nenormāli izrāda greizsirdību. Tagad, kad ciemojas vecāki ar bērniem, suni tur pie ķēdes, suns, protams, rej un ārdās kā traks, jo saprot, ka bērna dēļ ir piesiets!
Kad bērns sāks rāpot, Tu nedrīkstēsi ne sekundi nolaist no viņa acis, visu laiku būs jāuzmanās, lai suns kaut ko bērnam nenodara, jo sunim šī greizsirdība iekšā ļoti krājas. Ja uz brīdi atstāsi bērnu vienu rāpojam pa grīdu, kaut vai ieiesi wc un suns tiks mazajam klāt, tas var beigties ar nelaimi. Pat ja suns jums abiem liekas mīļš un jauks, pret zīdaini viņš tāds nebūs, jo saprot, ka zīdainis ir ieņēmis viņa vietu!
Ja jāizvēlas - bērns vai suns, tad, manuprāt, tur nemaz nav variantu! Turklāt jūs jau nepiesiesiet suni mežā, bet gan aizvedīsiet labiem pazīstamiem cilvēkiem, kuri par suni parūpēsies, turklāt, ja tie ir lauki, tad suns jutīsies daudz labāk, varēs izskrieties uz nebēdu. Turklāt gan jau brauksiet ciemos pie Tavas mammas un paspēlēsieties arī ar suni.
Marta, pastāsti vīram pieredzi ar manu vecāku suni! Varbūt viņš neapzinās, cik tas ir bīstami. Ja mums tagad būtu mazais, tad, aizbraucot pie vecākiem, es suni piesietu un nelaistu ne tuvu bērnam, jo esmu pārliecinājusies, uz ko vecāku suns ir spējīgs!
Un nav pareizi nosodīt autori, ka viņi nav pareizi suni izaudzinājuši, var just, ka suns ir audzināts ar mīlestību, ka ir ļoti pieķēries saimniekiem un tāpēc ir greizsirdīgs, ka viņa vietā ir ienācis kāds cits!