Vienreiz viens dziednieks teica ka ja visu laiku kaut kas notiek ne tā kā tam vajadzētu notikt, tad vajagot apstāties un kādu brīdi dziļi ieelpot un nomierināties, jo tad viss aties pareizās sliedēs.
Diezgan bieži sanāk no rītiem ka pēkšņi viss sāk krist no rokām, plīst, pazust, izejot no mājas vēl mašīnas apšļāc(ja ir bijis lietus) utml., tad lai vai cik ļoti man būtu jāsteidzas es parasti apstājos ieelpoju dziļi un sev pasaku ka viss ir kārtībā, tici vai nē, tad tajā dienā man viss veicās, kā arī paspēju uz visu laikā, kaut ari tajā brīdī tas varēja likties nereāli. :)
Bet reizēm pasmejos par savām neveiksmēm, vai ari sevi mierinot, saku ka tā mēdz gadīties. :)