čīkstamais

Kordelia,beidz pārdzīvot. Man pazīstama sieviete līdz 33 gadiem nevarēja atrast savu īsto. Ļoti vēlējās ģimeni,bērniņu, bet nekas viņai nesanāca. Un vienu dienu, iepazinās ar vīrieti,apprecējās un nu jau ir divi mazuļi un dzīvo laimīga. Visam ir savs īstais laiks.

Vienīgais par ko es šodien varu pačīkstēt ir tas, ka man šausmīgi nāk miegs. tiešām šausmīgi, tā, ka acis sāp. Teiktu,ka nav gulēts vai ko, bet laicīgi gulēt gāju. Tad jau laikam manā pusē līs vai snigs...bet nu nevaru sagaidīt vakaru, kad tikšu iekrist gultā un izrubīties. Paldies Dievam, 5diena.

Kādā ziņā mācīju dzīvot...?

Nerea, jā, ir tas pats. Nu to iemīlēšanos jau es nevaru nokontrolēt. Vienmēr tā ir bijis, ka ātri iemīlos, pieķeros. Bet pretmīlu nesaņemu.

Purveniece, šeit forumā esmu ļoti maz. Man ir dzīve ārpusē. Ir darbs, karjera, draugi, sabiedriskā, sociālā dzīve.

Visam ir savs īstais laiks. +

Es skumstu, dusmojos, krītu izmisumā katru dienu, citreiz visu dienu, citreiz mazāk. Bet iekšēji vairāk, no ārpuses es cenšos neizrādīt neko, jo nedrīkst.
Bet es tomēr ceru vel, ceru,ka viss būs labi. Es ļoti ilgojos savos mīļajos atkal redzēt to agrāko prieka dzirksti. Un no visas sirds būšu pateicīga, ja tā atkal notiks..

esmu gājusi jau klat,bet pec pieredzes,tagad nemaz to negribetu darit,jo vnm ir bijis tā,ka vienkārši pasaka,lai nepieskaros,lai lieku mierā...

un? :) man pasaka, lai lieku mierā, es tāpat līdīšu klāt un centīšos salīgt. Jo kā teica viens gudrs cilvēks - padomā vai šī strīda dēļ gribi izbeigt attiecības? Ja nē, tad ej pie otra cilvēka un dari visu, lai ar viņu salīgtu, jo visas apvainošanās, nerunāšanas ir muļķības.

šim cilvēkam nesen nomira sieva. raksts vispār liek aizdomāties.

http://ugaga.net/index.php/2378-trogatelnaya-istoriya-odnoj-lyubvi-iz-rigi-17-foto?fb_action_ids=500400093415065&fb_action_types=og.likes&fb_source=other_multiline&action_object_map=%7B%22500400093415065%22%3A599110416837122%7D&action_type_map=%7B%22500400093415065%22%3A%22og.likes%22%7D&action_ref_map=%5B%5D

Maryse, ko viņš tādu pateica?


Patīkami vai nepatīkami, bet man tuvākā gada laika nevarēs būt bērni. Viss atkarīgs kā uz to paskatās, es esmu atradusi pozitīvos pusi tam un nečīkstu. :)

Es gribu lai darbs beidzās, jo nejūtos visai labi tīri veselības ziņā, bet tas nav čīkstāmais :D.

Novērtē to, ka tev IR puisis! Citām viņa vispār nav. Kā man, piemēram... Mani nav kas noskūpsta, nav kas samīļo, sabužina, nav seksa, nav glāstu, nav komplimentu, nav randiņu, nekā nav. Lūk, man ir jāčīkst

paklau - mums pilnīgi partija jādibina
Nu tagad tu zini, kā jūtas tie pamestie, nevienam nevajadzīgie :)
Bet tev nav jābēdā - man tā visu mūžu ir bijis, un nezin, vai man būs savādāk :)

Man arī ir līdzīgi dusmās kko pasaka un tad ignorē :(

Ja paklausās kā citām iet, tad reizēm pat esmu ļoti priecīga, ka esmu viena! :D

Nerea, pasaki recepti, kā var panākt, ka nekad neiemīlies pirmā :D

Tam nav receptes, loģiski. Tīrākā veiksme.

ir tādi, kas iemīlas ātrāk, un tādi - kas lēnāk. līdz ar to vienmēr būs cilvēki, kas vienkārši nekad nevarēs neiemīlēties pirmie

Ja paklausās kā citām iet, tad reizēm pat esmu ļoti priecīga, ka esmu viena!
--
apnika klausīties kā citām iet, jāpasvēro kā pašai ies :D

ir tādi, kas iemīlas ātrāk, un tādi - kas lēnāk. līdz ar to vienmēr būs cilvēki, kas vienkārši nekad nevarēs neiemīlēties pirmie

Es nekad neiemīlos pirmā , katru tikšanos vienmēr uztvēru, kā "iespējams" pēdējo un kad teica, ka mīl , stāstīju sev , ka tā nav un sprauž man tikai batonus ausīs :D

Maryse
Es tavā vietā mestos viņam virsū. Nav jau vienmēr jāgaida kad čalis pirmais līdīs uz vēdera.

Man atkal beidzot gribētos iemīlēties, tā pa īstam, nevis aizrauties uz pāris mēnešiem un viss ar to arī beidzas.
Un ir bijuši tik lieliski varianti, bet kā dabuju sev un vēl nedod dievs, kā pasaka, ka mīl, viss, ieslēdzās atpakaļ gaitas klikšķis un tas vīrietis vairs nešķiet interesants....
vot kā tikt no šitās stulbības vaļā man nav ne jausmas un tagad uzsākot attiecības jau sāku baidīties, ka paies mēneši trīs, max 6 un man atkal viss būs apnicis.

194, tāda sajūta,ka to es būtu rakstijusi :) Tikai esmu izturējusi gandrīz gadu un ceru,ka tā atpakaļgaita jeb mūžīgā bēgšana neatnāks atpakaļ...
Man brīžiem pietrūkst tā "bezrūpības" sajūta,kas bija agrāk... un pietrūkst vecie draugi..jā, laiks izmainijis visus... bet tā gribētos vecās atmiņas kaut uz vienu vakaru, pārvērst par īstenību..

Man atkal vienmēr bijusi tā iemīlēšanās un mīlestība no manas puses, kad es tur atdodos visa un ceru un plānoju un gribu. Bet nekad nav bijis otrādi. Vienmēr es esmu tā, kas attiecībās mīl vairāk nekā otrs.

Es gribētu kaut vienreiz dzīvē izbaudīt to, kad mīl mani, bet es pat varētu nemīlēt viņu. Tikai to, ka kāds vīrietis ir kā traks par tevi, grib, dievina un bildina. Izjust to visu kaifu! :)