Ķermani, man bija ļoti līdzīgi, pirms gada vasarā bija ballīte, brālim dzimšanas diena, kopā ar viņa draugiem paballējām un tur bija viens foršs brāļa draugs, draudzenes nav bijis, simpātisks, delikāts un jauks, tā nu sākam sarunāties, domāju, ka mums bija daudz par ko runat, ja jau visu nakti norunājām, sekss mums nebija, tā mēs gajam ārā, satikāmies, tiesa ne divatā, bet vel ar citiem draugiem, sanāca reizes, ka runājām arī divatā vēl.. Tā gāja dienas, mēneši, un es sapratu, ka viss sāk kļūt nopietni, man viņš patīk utt.. Nonācām līdz sarunai par patikšanu, viņš saka, ka esmu simpātiskātiska,patīku viņam, bet viņš vēl nevēlas attiecības kādus 7 mēnešus, karjerai jakoncentrejas, domāju, nogaidīšu.. Pēc pāris dienām redzu viņu ar citu meiteni, sirsniņa sāpēja, noskaidroju, ka viņi sarakstijās jau kādu laiku iepriekš.. Saprotu, attiecībam bija šķēršļi, vecuma starpība, mana brāļa draudzība ar viņu likta uz strīpas utt, bet mēģinat jau varējam.. Mocījos kādus 9 mēnešus līdz satapu citu puisis, daudz labāku, lai gan likās, ka nav neviena labāka par to iepriekšējo.. Nezinu cik ilgi viņi būs kopā, pagaidām turās, lai gan tā meitene ir ar saviem mīnusiem un to ir daudz.. Varu teikt tikai to, ka neaizmirsīsi līdz nesastapsi jaunu.. ;)