Tas moments, kad [...]

Tas moments, ka viena eju pa ielu, atceros kaut ko smieklīgu, un lai cilvēki nedomātu, ka esmu jukusi un viena pilnā balsī smejos, zvanu kādam, lai patēlo, ka stāsta man kaut ko smieklīgu.

Tas moments, kad gaidi zvanu, bet tieši todien telefons uzvedās kā beigts...

Ooo
Šis man ir šodien, tikai gaidu sms.

tas,ka otra rita svarigs notikums,un tad nakti ik pa laikam skatos modinataja,vai neesmu aizgulejusies. rezultats-stress+neizgulesanas

Tas, ka suns izdomā nokārtoties nevis zālienā, bet uz trotuāra, brīdī, kad garām iet cilvēki(un tev tas jāsavāc).
Tas, ka kaķis pa nakti ir sadīrājis tualetes papīra pēdējo rullīti.
Tas, ka brokastīm atstātais šķiņķa , vai siera gabaliņš no rīta ir mistiski pazudis, un vīrs muļķīgi smaida.
Tas, ka , ja tev steidzīgi ir jāpiezvana tieši tagad un šeit, tad tante mobilajā mīļi paziņo: Jūsu avansa derīguma termiņš ir beidzies, lūdzu papildiniet to.
Un viss augstāk minētais.

-Kad zvana nepazīstams Nr. un otrā galā dzirdi čau, te es!!!!. Un man nav nejausmas, kas ir tas ES!!!!
-Kad veikalā exsis apstājas aiz tevis rindā pie kases- viņam groziņā Boržomi un kaut kāds kruts vīns, bet man pats lētākais ūdens un tamponi (par šo manas draudzenes joprojām smejas).
-Kad priekšnieks uzdod kaut kādu pārgudru jautājumu, bet es nevaru atbildēt, jo nemaz īsti nesaprotu to jautājumu (manām ausīm tas izklausās pēc svešvārdu savirknējuma) - gadās reti, bet ir bijis tā.

Tas moments, kad nesaprati jautājumu, bet pārliecinoši atbildēji ar "jā", un tad sarunu biedrs pēkšņi saka: "kas - "jā"?"... :D

Tas moments, kad pagatavoji kafiju, bet izrādās piens ir beidzies...

Tas moments, kad gaidi zvanu, bet tieši todien telefons uzvedās kā beigts...

*Tas moments, kad kārtojot māju vienatnē, dziedu un goros līdzi kādai dziesmai un saprotu, cik stulbi tas no malas izskatās.

*Tas moments, kad braucot sabiedriskajā transportā ar austiņām ausīs, aiz ieraduma sāku skaļi dziedāt līdzi (Tā daru savā auto) un saprotu, ka visi uz mani blenž.

* Tas moments, kad uz ielas nolūzt papēdis un es nesaprotu, kā tagad nokļūt tur, kur man vajag un eju kā pingvīns.

* Tas moments, kad man no sveša numura zvana kāds, ko pazīstu un es mēģinu saprast, kurš tas ir.

*Tas moments, kad aizdomājos, bet jāizliekas, ka dzirdēju, ko man jautā.

* Tas moments, kad pamostos pie draudzenes pēc tusiņa un nesaprotu, ko lai tagad dara.

*Tas moments, kad pārklausos un tāpēc uzdodu stulbu jautājumu.

* Tas moments, kad pēc izgulēšanās pamostos trijos pēcpusdienā, bet pārdevējam vietējā veikalā pasaku "Labrīt!"

man vsp pa dzivi ir slikta redze, ta ka ta ir mana ikdiena

man gan redze ir laba, bet nu šis gadās baigi bieži. vnk nesaprotu, kā cilvēki var būt tik līdzīgi kādam. :D

Tas moments, kad pieceļos un aptveru, ka neesmu mājās. :(

*tas brīdis, kad ieraugi uz ielas svešu cilvēku, bet liekas, ka esi ieraudzījis kādu paziņu, ilgi ilgi skaties virsū kamēr saproti, ka blenz uz pilnīgi svešu cilvēku

man vsp pa dzivi ir slikta redze, ta ka ta ir mana ikdiena :D

un vēl tie neveiklie momenti braukt liftā ar nepazīstamiem cilvēkiem, būt vienīgajam klientam veikalā, publiski šķaudīt, staipīt savu garo lietussargu līdzi, kurš mūždien aiz kkā vai kāda aizkjeras , runāt pa tel. ar draugiem, kad visi telpā pēkšņi apklust un liekas, ka klausās, negaidīti viesi, mazi bērni tramvajos.. nu tādā garā :p

Visvairāk kaitina tie brīži, kad nesadzirdi, ko kāds saka, pārjautā, tad nedzirdi atkal un pārjautā, un tad saproti, lai tas paliek kā ir, muļķīgi pasmaidi pasaki "Jā" vai kaut ko tamlīdzīgu un ceri, ka šoreiz ar to pietiks, lai izbeigtu neveiklo sarunu, no kuras tu neko neesi dzirdējis :D

pirmkārt, paldies par linku, nebiju šo dziesmu agrāk dzirdējusi.
bet par tēmu:

*tas brīdis, kad ieraugi uz ielas svešu cilvēku, bet liekas, ka esi ieraudzījis kādu paziņu, ilgi ilgi skaties virsū kamēr saproti, ka blenz uz pilnīgi svešu cilvēku

*tas brīdis, kad darbadienas naktī nosapņo, ka ir brīvdiena un guli kamēr esi izgulējies

*kad tieši pirms ārā iešanas nevari atrast kādu svarīgu lietu

Moments kad ej pa ielu vai brauc sabiedriskajā transportā,lasi sms un nepamani,ka sac skaļi smieties. :D

Tas moments, kad tu pasveicini paziņu, bet viņš tevi nepamana un paiet garām.

Tas moments, kad nevari atrast vienādas zeķes.

Tas moments, kad vakarā sagribās našķi, bet veikals ir ciet.

:D

Tas ārprātīgi tizlais moments, kad tu līdz piemājas veikalam izej ģērbusies tastepatneviensjauneredzēs nopirkt pelmeņus un veikalā ienāk džeks, kuru nespēj aizmirst. Kopā ar savu draudzeni.

Tas ir kā likums. Satikt uz ielas cilvēku, kuru vissmazāk gribētu satikt brīdī, kad esi no gultas izkāpusi. :D

Tas ārprātīgi tizlais moments, kad tu līdz piemājas veikalam izej ģērbusies tastepatneviensjauneredzēs nopirkt pelmeņus un veikalā ienāk džeks, kuru nespēj aizmirst. Kopā ar savu draudzeni.

Tas moments, kad tu nevari novaldīt savus smieklus situācijā, kurā nedrīkst smieties.

Tas neveiklais moments, kad paliec telpā viena ar cilvēku, ar kuru tev nav par ko runāt un jūs abi stulbi cenšaties uzsākt kaut kādu tematu, bet, kad tas nesanāk, es pasaku, ka šis ir neveikli, otrs apstiprina, bet pēc tam kļūst vēl neveiklāk.

Tas dīvainais moments, kad atceroties kaut ko smieklīgu, vai kāds tev uzraksta ko smieklīgu, tu sāc smieties pa visu māju kā kaut kāda nenormālā. :D

Moments, kad:

Tas moments, kad ej pa ielu un tev pretī māj, tu atmāj pretī, bet pēc tam izrādās, ka māja kādam tev aiz muguras. Man šitā ir gadījies, pats mulsinošākais ir tad, kad ir jāpaiet mājējam garām. :D