Tas moments, kad [...]

Up??
Varu sākt. :D

· Tas moments, kad notīru galdu, bet pēc 2 minūtēm, vīrs sāk ēst cepumus, piegružojot to atkal ar drupačām.
· Neciešu, sastrēgumus un sarkano gaismu luksaforā, kad ārkārtīgi jāsteidzas.
· Neveiklais brīdis, kad sveicini kādu paziņu uz ielas, bet ieraugot tuvāk, secini, ka esi sajaucis paziņu ar svešinieku.

Neveiklais brīdis, kad sveicini kādu paziņu uz ielas, bet ieraugot tuvāk, secini, ka esi sajaucis paziņu ar svešinieku.

:D

Es ļoti slikti atceros cilvēku vārdus, bet atceros labi kā izskatās, vot kad satieku kādu no tiem kurus it kā zinu, tad ir upsss.... :D

Nepatīk, ja cilvēki mēģina otru noniecināt.

Darbā vairāk šis ir:
* Pajautā cilvēkam uzvārdu, viņš kko nomurmina. Pajautā vēl 2 reizes un tā pat nesaproti :D

Nepatīk,ja es kaut ko pasaku un prasa "Ko?". Es neatkārtoju,ko iepriekš teicu un tas cilvēks pēkšņi atbild uz manu jautājumu. Tad kāpēc prasīji "Ko?", ja patiesībā dzirdēji,ko es teicu??

Nepatīk,ja es kaut ko pasaku un prasa "Ko?". Es neatkārtoju,ko iepriekš teicu un tas cilvēks pēkšņi atbild uz manu jautājumu. Tad kāpēc prasīji "Ko?", ja patiesībā dzirdēji,ko es teicu??

Man arī šitā gadās. Tas vnk automātiski. Pārprasu, kaut arī patiesībā dzirdēju.

· Tas muļķīgais moments, kad pieķeru sevi stulbi smīnot, filmu romantiskajās ainās. :D

Par to pārprasīšanu vispār ir interesanti.
Lasīju, ka cilvēks pārjautā, lai iegūtu laika rezervi atbildes izdomāšanai :)

Ne vienmēr laika iegūšanai. Dažreiz jautājumu uzdod tik negaidīti, ka uzmanība pieslēdzas tikai uz kādu trešo vārdu. Un tad tas jautājums "Ko?" patiesībā ir lūgums atkārtot tos teikuma pirmos vārdus.

Par to pārprasīšanu vispār ir interesanti.
Lasīju, ka cilvēks pārjautā, lai iegūtu laika rezervi atbildes izdomāšanai

Es laikam tā esmu darījusi, tīri nejauši. :D

Tas moments,kad,uzliekot ēdienu uz šķīvja,kuru tikko esi pagatavojusi,tu tur atrodi savu matu. It kā savējais,bet tanī pašā laikā,tas ir mats.
Joprojām nezinu,kā ir pareizi rīkoties.

Tas moments, kad ej pa ielu un tev pretī māj, tu atmāj pretī, bet pēc tam izrādās, ka māja kādam tev aiz muguras. Man šitā ir gadījies, pats mulsinošākais ir tad, kad ir jāpaiet mājējam garām. :D

Moments, kad:

Tas dīvainais moments, kad atceroties kaut ko smieklīgu, vai kāds tev uzraksta ko smieklīgu, tu sāc smieties pa visu māju kā kaut kāda nenormālā. :D

Tas neveiklais moments, kad paliec telpā viena ar cilvēku, ar kuru tev nav par ko runāt un jūs abi stulbi cenšaties uzsākt kaut kādu tematu, bet, kad tas nesanāk, es pasaku, ka šis ir neveikli, otrs apstiprina, bet pēc tam kļūst vēl neveiklāk.

Tas moments, kad tu nevari novaldīt savus smieklus situācijā, kurā nedrīkst smieties.

Tas ārprātīgi tizlais moments, kad tu līdz piemājas veikalam izej ģērbusies tastepatneviensjauneredzēs nopirkt pelmeņus un veikalā ienāk džeks, kuru nespēj aizmirst. Kopā ar savu draudzeni.

Tas ārprātīgi tizlais moments, kad tu līdz piemājas veikalam izej ģērbusies tastepatneviensjauneredzēs nopirkt pelmeņus un veikalā ienāk džeks, kuru nespēj aizmirst. Kopā ar savu draudzeni.

Tas ir kā likums. Satikt uz ielas cilvēku, kuru vissmazāk gribētu satikt brīdī, kad esi no gultas izkāpusi. :D

Tas moments, kad tu pasveicini paziņu, bet viņš tevi nepamana un paiet garām.

Tas moments, kad nevari atrast vienādas zeķes.

Tas moments, kad vakarā sagribās našķi, bet veikals ir ciet.

:D

Moments kad ej pa ielu vai brauc sabiedriskajā transportā,lasi sms un nepamani,ka sac skaļi smieties. :D

pirmkārt, paldies par linku, nebiju šo dziesmu agrāk dzirdējusi.
bet par tēmu:

*tas brīdis, kad ieraugi uz ielas svešu cilvēku, bet liekas, ka esi ieraudzījis kādu paziņu, ilgi ilgi skaties virsū kamēr saproti, ka blenz uz pilnīgi svešu cilvēku

*tas brīdis, kad darbadienas naktī nosapņo, ka ir brīvdiena un guli kamēr esi izgulējies

*kad tieši pirms ārā iešanas nevari atrast kādu svarīgu lietu