Es zināju ka kaimiņš ir mājās, jo pie viņa skanēja skaļa mūzika, tātad viņam ir brīvs. Viņa sieva bija aizgājusi uz darbu. Es uzģērbu plānu halātiņu zem kura man nebija nekas. Uzāvu augstpapēžu kurpes un gāju pakaļ "cukuram".
Viņš atvēra nekavējoties. Vīņa skatiens lēnām ceļoja pa manu augumu, apstājoties pie maniem krūšu galiņiem, kas no uzbudinājuma un gaidas bija uzbrieduši.
Es redzēju ka viņam šortu priekšā paceļas uzkalns un man jau siekalas satecēja pilna mute. "Es atnācu cukuram paķaļ", es viņam saku, bet tas pat nepaskatās uz manu seju bet tikai blenž uz maniem pupiem.
Es viņam vairs pat netraucēju, jo jūtu, ka viņš ir nogribējies tāpat kā es. Es nemanot atsienu aukliņu kas halātu saturēja un viņa skatienam paveras viss mans augumiņš. Es piegāju pie viņa un sāku viņu skūpstīt, viņš bija ļoti nedrošs, laikam domāja par savu sievu, bet kad mana roka tika viņa biksēs viņš pārvērtās. Viņa rokas klejoja visur, pie manām krūtīm līdz manai pakaļai. Mūsu mēles cīnījās kaut kādā kaujā, kas bija vienkārši satriecoši, bet es gribēju vairāk.
Tas bija kaifīgi, es gribēju vēl un vēl. Es skrāpēju viņa muguru, bet viņam par to bija nospļauties. Un tad man gāja vaļā, es vaidēju un kliedzu, kamēr arī viņš beidza. Tā mēs apskāvušies nostāvējām dažas minūtes un tikai tad viņš pateica, ka cukura viņam neesot.
Jā, jāiet būs palūgt kaut kas