Kā saka, tikai ar gadiem cilvēks tā pa īstam iepazīst pats sevi. Tad nu beidzot esmu sapratusi, ka spēju saglabāt normālu psihi, veselīgi reaģēt uz notiekošo un mentāli būt izturama draugu acīs, tikai tad, kad griežoties histēriskā pienākumu virpulī, manām smadzenēm nav ne spēka, ne laika uzģenerēt kādu unikālu veidu, kā jautrībai, šajā garlaicīgajā "darbs - mājas" ikdienā, kaut ko sačakarēt tādā mērā, lai brīvajā laikā, smadzenēs būtu uzberzta tulzna, vismaz no sevis nosodošas domāšanas par tēmu - nu i nafig!
Lai arī parasti ap Februāri jau esmu metusies, izpausmēs, kas diennaktī aizņem vismaz deviņpadsmit no divdesmit četrām stundām, kas rezultējas ar laimīgu pārgurumu, kura laikā neredzu pat sapņus. Burtiski liekas, ka modinātājs sāk zvanīt, pirms vēl esmu paspējusi nolikt galvu uz spilvena. BET, lai gan sācies daudzsološais, darba pārpilnais zirga gads, tomēr tāda garlaicība kā Janvārī un jau pusē Februāra sen nav pieredzēta. Tak jau - sevi var pilnveidot sākot no romānu lasīšanas un beidzot ar raudulīgu klipiņu skatīšanos vietnē YouTube, ar domu - "nu kāpēc visiem kā cilvēkiem, tikai ne man?" Vispār sevis žēlošana pašam liekas baigi krutā lieta - rodas tāda bohēmiski melanholiska sajūta.... diemžēl līdz brīdim, kamēr sajūti, ka smadzenēs pats sev esi uzberzis tulznu, bet tā vietā, lai paņemtu rokās birsti un putekļu lupatu, esi aizžēlojies līdz "čūskas zem gultas" līmenim... un tad visai šitai huiņai pa virsu kā putukrējums uz sapelējušas tortes tiek uzlikta VALENTĪNDIENA, kurā neskaitot "valentīndienas receptes, v-dienas apakšveļu, v-dienas pārsteigumu mīļotajam utt.," tv - netos, delfos un citos portālos aiziet līdz marasmiem par "ko Liene šomase ēdīs V-dienas brokastīs, ar kādas krāsas auto braukt ielās V-dienā un pie velna, varbūt arī beidzot būs rekomendācija par to, vai V-dienā man pa...ļu slaucīt ar vienkārši rozā vai tomēr arī smaržīgu tualetes papīru - jo redz, pēc fen šui.... .
Arvien vairāk un katru gadu šīs komercijas histērijas pārņemtās dienas meklē aizvien jaunus veidus kā piepelnīties. Pagaidām gan, muļķi, vēl nav atklājuši, ka šajā dienā var kāst ne tikai tos, kuriem mīlestībā plus mīnus kaut kas notiek, bet gan lauvas tiesa ienākumu būtu uzražojot ekstra preces vientuļniekiem - piemēram - Valentīndienas šņabis, visos interneta portālos maksas pakalpojumus ar iespēju neredzēt visu, kas saistīts ar sirdīm un bučām un visgalējos gadījumos šefs varētu šajā dienā uzvārīties, liekot paveikt nedēļas normu.
Bet Marts būs labāks - jau ar muguras smadzenēm jūtu, ka BŪS! Atkal laimīgi pārradīšos mājās ap 12-tiem, septiņas dienas nedēļā un patiesa noguruma pārņemta pēc pusotra mēneša sākšu saņemt draugu zvanus, kuri, paldies Dievam, beidzot būs (cerams) pēc manis nedaudz sailgojušies.