Neforšas situācijas.

stulbi būtu draugu neņemt līdzi. es drauga vietā apvainotos. kas tad tu visu mūžu tagad izvairīsies no tā cilvēka? ja pati nespēj ar sevi tikt skaidrībā, varbūt pārdomā par to, vai tev šis puisis ir vajadzīgs..manuprāt, stulbs draudzenes ieteikums.. tam puisim gan jau, ka arī ir bijusi ne viena vien draudzene. kas vi';nš tagad viņas slēps visu mūžu no tevis?

tavā gadījumā, kad tev vēl ir jūtas pret bijušo, bet esi devusi iespēju jaunajam puisim, es nedotos uz šo ballīti, bet izdomātu, kā pavadīt forši laiku ar esošo draugu. varbūt aizbrauktu kaut kur vienas dienas ceļojumā. īstenībā divatā kkur doties ir tik forši! :)

Izskatās, va vnk neņemsi savu tagadējo līdz, lai brīvi varētu atkal ar to bijušo izkaidēties! :D

CariDee, tā jau nu nebija. Aizbraucu viena. Neizklaidējos ar bijušo, bet parunājāmies, lai es varētu savas domas sakārtot pa plauktiņiem, bet teikšu godīgi- tas man neizdevās. Es cerēju uzzināt, ka es viņam vairs galīgi nesaistu, tā ļaujot man dzīvot tālāk. Diemžēl, to es nesajutu. Vēlāk draugs atbrauca pakaļ, arī tad es jutu greizsirdību no viņa puses. Tā kā šī tikšanās vairāk bija domāta, lai es spētu saprast ko es gribu. Un es beigu beigās arī sapratu.

Nekādi nespēju saprast, kur problēma!?

vienā vārdā
lai es varētu savas domas sakārtot pa plauktiņiem, bet teikšu godīgi- tas man neizdevās.

otrā vārdā

Tā kā šī tikšanās vairāk bija domāta, lai es spētu saprast ko es gribu. Un es beigu beigās arī sapratu.

nesačakarējies savā gudrībā ?

Nē, es nesakārtoju savas domas pa plauktiņiem, bet es sapratu, ko gribu :) Domas man vēljoprojām ir ļoti savādas un tās tādas būs ļoti ilgu laiku, tikai tagad es zinu, ko gribu un pēc kā tiekties. Tās ir divas dažādas lietas :))

Palielijies:-Dlabāk palika:-D jo jega nav tēmai.pati jautā,pati atbildi :-D

par ko palielīties? par to, ka esmu messed up ?

dažu meiteņu domas man tiešām palīdzēji

Es laikam drīzāk nebrauktu, bet ja tā pat nākotnē būtu tas bijušais jāsatiek citos pasākumos, tad brauktu un ņemtu draugu līdzi.

Miss Joker, jā, kaut kā šķiet, ka diemžēl no dzīves pa visam izslēgt viņu nevaru. ( vai arī negribu, drīzāk jau laikam nevaru).

runaway

Nu tad jāiemācas sadzīvot, kapēc ar bijušo vispār šķīries?

Nezinu, kā lai paskaidro, bet laikam apstākļi toreiz bija nelabvēlīgi. Bez strīdiem vai naida šķīrāmies. Toreiz vienkārši sanāca, ka katrs aizgājām savu ceļu. Viņam tajā laikā bija problēmas, es centos atbalstīt, bet šķiet- man nesanāca. Viņš attālinājās un vienā dienā mēs pārtraucām kontaktēties. Es vairs necentos, viņš vairs necentās.

Nu tad varbūt ar attiecības bija izsmeltas savā ziņā, bet nez labāk jau censties dot tagadējam puisim iespēju ar, ja nu no tā iznāk kas daudz labāks, un man jau liekas ka no vienas puses kā tikt tam pāri tiešām būtu braukt uz visu pasākumu ar savu tagadējo puisi un tad jau redzēs kā būs, bet izvairoties tā tik ilgāk mocīsies cenšoties uzzināt kā būtu ka būtu. Un cik ilgi es kopā ar tagadējo puisi?

Es domāju, ka mēs vienkārši abi bijām pārāk līdzīgi, to redzēja visi un tieši tas, kaut kā nostrādāja negatīvi. Tāpat, kā tas, ka visi centās jaukties mūsu attiecībās. Tā teikt, komentēja tās, iejaucās, visiem bija savs viedoklis par to, kas no tā iznāks un mums par to bija jāklausās. Es zinu, ka mēs varam būt labi draugi, jo pazīstam viens otru pārāk labi un viņš zin ko man teikt īstajā brīdī. Tāpēc arī man viņa pietrūkst.
Man liekas, ka es pārāk ātri metos iekšā jaunajās attiecībās, jo vēl nebijām beiguši ar bijušo tā īsti tikties, un likās, ka varbūt varam lietas vēl nokārtot, kad jau biju metusies iekšā jaunajās attiecībās. Ir pagājuši tikai pieci mēneši jaunajās attiecībās.

Nu bet tad nevajadzēja ļaut citiem vērtēt jūsu attiecības, jo jūs jau tajās bijāt nevis tie citi. Ja es katru reizi klausītos ko saka par manām attiecībām tad varētu jau sākt iet kaķus vākt no patversmēm priekš vecumdienām. Nu man liekas ka tev varbūt pat vajadzētu izrunāties ar bijušo kas bijis, vai jūs varēsiet sadzīvot tikai kā draugi, vai ar tomēr vajag ko vairāk jums, vai vispār nekontaktēties, savādāk tu tagad ne tik moki sevi, bet ar savu pašreizējo draugu un viņam ir cerība un velme būt ar tevi kopā, tā kā labāk saprast kārtīgi ko gribi ātrāk nekā vēlāk. Bet manu prāt ja attiecības ar bijušo pajuka, lai kāds būtu iemesls, varbūt tam tā ar bija jābūt, saprotu ka jūtas ir, man ar jūtas gadiem ilgi ir pret bijušo, un lai kā gribu nevaru tikt viņam pāri u n nedomāju ka kādreiz ar varēšu, bet tā kā es zinu ka es negribētu ar viņu airs būt kopā, es sadzīvoju ar tām atmiņām un pāri gadam jau esmu citās ļoti labās attiecībās ar ļoti labu vīrieti. Tā kā varbūt pat vajag dot iespēju tam jaunajam puisim, nu ja beigās nekas neiznāks varbūt kādreiz nākotnē ar to bijušo vel satiksieties un būsiet kas vairāk, ja liktenis būs jūsu pusē.

Tev ir tik dziļa taisnība tajā visā! Sākšu ticēt tam, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek un ja pašreiz neesam viens otra dzīvē, tad tā arī tam ir jābūt!

runaway, neapvainojies uz manis, bet tās ir Tavas iedomas, Tu sadomājies pati un tad tā ir. Tvert to, kas ir īsts, nevis iedoma! Veiksmi, mazā! ;)

Es neapvainojos, jo es zinu, ka tā ir taisnība, haha.