Kur ir nosleepums?

Manuprāt, tāpēc, ka cilvēki nav gatavi piestrādāt pie attiecībām.
Kā kaut kas nav pa prātam, tā nevis risina problēmas, bet vai nu iet pa kreisi, vai sākas ārdīšanās, bļaušana, ignorēšana utt.
Es domāju, ka vismaz 90% problēmu ir iespējams atrisināt. Parasti gan meitenes ir tās lielās risinātājas.

Man vienmer skiet,ka ta ir greizsirdiba,kas noved pie neuzticibas,kura savukart noved pie izskirsanas..
Parlieku liela stresosana par to,ka varetu aiziet pie citas,ka si cita varetu but labaka, kaut gan tada "cita meitene" nemaz neeksisteja. Tad nu tagad domaju,ka visa visuma tas bija mans zemais pasvertejums. Ta,luk.
Zel nenormali.Vel joprojam.

tieshi tagad sedeju un domaju par sho :) un mazliet skumu... manaa gadijumaa attiecibas tika uzturetas no vienas puses,kas uzreiz skaidrs,ka ne pie kaa laba tas nenoved... diemzhel.. es esmu par 100% parliecinata,ka attiecibas ir jakopj,jalolo,jameklee kompromisi un jabut kopaa nevis pa visaam vareem meghinat vienam vai otram dominet attiecibaas... bet taa kaa mees-cilveki,esam egoisti lielaa vai mazaakaa merogaa, tad nu biezhi vien rezultats ir taads kaa ir.. un cilveki negrib cinities,atjaunot taurenjus utt utt utt...vieglak pateikt chau un aiziet... skumji :(

Iezogas rutīna, ar kuru viens vai pat abi negrib cīnīties, uzskatot, ka tam otrajam taču vajag kaut ko darīt, ko tur es...
Attiecības ir kā darbs, tās nevar atstāt pašplūsmā. Man agrāk likās, ka tas viss ir tik vienkārši - satiekas divi cilvēki, kuri iemīlas un viss, bet nu nav tā. Nemitīgi ir jādomā par otru, jārēķinās, jāmāk izrunāt problēmas, meklēt kompromisi un vēl un vēl...

Man šķiet, ka tās superilggadīgās attiecības balstās nevis uz taureņiem vai kaisli, bet pašā pamatā un fantastisku 2 cilvēku kā indivīdu lielisku saskaņu un vēlmi strādāt pie tās. Kaisle, iemīlēšanās, taureņi ir tikai veids, kā likt šiem diviem cilvēkiem sastapties, manuprāt.

Parfait +++

Es tagad aizdomaajos pati par sevi-bijaam redzeejusies tikai 16 dienas ,un dziivojam kopaa tik daudzus gadus.Saakumaa noteikti bija tas par ko runaa Parfait!
Pati domaaju,ka cilveekiem vairs nav pacietiibas - taa vareetu teikt,jo ja nav viss un aatri ,un tiesi taa ,kaa izsapnots ,tad nemaz necensas piestraadaat...

Piekrītu piparenei un parfait.

Parfait + +

Daļēji tas varētu būt tāpēc, ka cilvēkiem negribas strādāt pie attiecībām. Nevis izrunāsies, bet ies nokrāpt, sarīkos skandālu, izšķirsies. Liela problēma, manuprāt, ir arī izpratnes trūkums - cilvēki vnk nevēlas saprast otru. Ir tā - vai nu būs tā, kā es gribu un tu visu laiku piekāpsies, vai arī ej piecas mājas tālāk un es atradīšu labāku. Nav vēlēšanās ieklausīties un pieņemt otru tādu, kāds viņš ir - obligāti vajag pārveidot pa savam prātam, uzspiest savas domas. Un es, piemēram, nevarētu izturēt ilgi attiecības, kurās čalis mēģinātu mani iespiest kkādā rāmī un pārtaisīt pa savam.
Tiesa, es domāju, ka otrā daļā gadījumu cilvēki šos 2 gadus varbūt arī ir centušies strādāt pie attiecībām, bet tomēr - mērķi nākotnei pārāk dažādi, vēlmes pārāk dažādas tomēr(pirmajās kopā būšanas nedēļās jau nevar cilvēku kārtīgi iepazīt, ir lietas, kuras atklājas tikai vēlāk). Un tāpēc šķiršanās - jo, lai kā strādātu pie tām attiecībām, vnk tie nav cilvēki, kas viens otram lemti. Es neticu, ka visi cilvēki uzreiz ar pirmajām attiecībām trāpa uz savu īsto cilvēku. Ir kam tā paveicas un ir, kam tomēr laika gaitā vairs galīīīīīīīgi nepas, pārāk dažādi uzskati utt.

Arī piekrītu piparenei un parfait. Cilvēki vispār nereti it visās dzīves situācijās izvēlas vieglāko ceļu, bet visbiežāk tas nav tas labākais. ;)

Man šķiet, ka tās superilggadīgās attiecības balstās nevis uz taureņiem vai kaisli, bet pašā pamatā un fantastisku 2 cilvēku kā indivīdu lielisku saskaņu un vēlmi strādāt pie tās. Kaisle, iemīlēšanās, taureņi ir tikai veids, kā likt šiem diviem cilvēkiem sastapties, manuprāt.

Ideāli pateikts!

Un vēl, man šķiet, ka kopā var palikt tikai tie cilvēki, kas ir nobrieduši kā indivīdi. Tas nav saistīts ar fizisko vecumu, bet tieši ar personības nobriešanu un pašpietiekamību. Ja satiekas divi nobrieduši cilvēki, tad viņi nevis cenšās mainīt un lauzt viens otru, bet papildināt un mijiedarboties.

Neons-tiesi taa -papildinaat vienam otru!:)

Es nelasiju visus komentārus, bet man liekas, ka ilgstošas attiecības ir iespējamas tad, ja cilvēki viens otram ir arī draugi, ja viņi otram var 100% uzticēties un zināt, ka otrs atbalstīs jeb kurā gadijumā. Protams, nav runa par krāpšanām un tādām lietām.
Kā arī mācēšana risināt problēmas, lielākā cilvēku kļūda ir klusēšana. kas gan tur labs var sanākt, ja abi klusē par to, kas viņus neapmierina. Otrs cilvēks, diemžēl, nevienmēr var nolasīt no acīm, kas mums nepatīk.

Atklātībā un godīgumā, kam jāpiemīt abiem cilvēkiem. Tas attiecīgi stiprina uzticību un drošības sajūtu. Tāpat - abiem jābūt gataviem iziet uz kompromisiem, jo ir skaidrs, ka ne vienmēr saprasties izdodas uz visiem 100%. Pats, pats galvenais ir tiešām, vēlēties attiecības izkopt un pavadīt kopā to ilgo laiku.. mūsdienās jau kļūst par samērā retu parādību.
Nedrīkst piemirst to, ka šad tad vienam vai otram ir jābūt gatavam uzupurēties. :)

Man liekas,ka patiesiba taa atslega uz veiksmigam attiecibam muza garuma ir pavisam vienkarsa. Vienkarsi abi divi vai nu grib vai negrib palikt kopa. Un ja grib tad visi mesli nokartojas jo ir velesanas palikt kopa.

Atklātībā un godīgumā, kam jāpiemīt abiem cilvēkiem. Tas attiecīgi stiprina uzticību un drošības sajūtu. Tāpat - abiem jābūt gataviem iziet uz kompromisiem, jo ir skaidrs, ka ne vienmēr saprasties izdodas uz visiem 100%. Pats, pats galvenais ir tiešām, vēlēties attiecības izkopt un pavadīt kopā to ilgo laiku.. mūsdienās jau kļūst par samērā retu parādību.
Nedrīkst piemirst to, ka šad tad vienam vai otram ir jābūt gatavam uzupurēties.

+

Vēlēšanās būt kopā. Kamēr abām pusēm tā ir, tikmēr arī pārs būs kopā.

Man škiet, ka attiecības, kuras sākušās ar mežonīgu kaisli, taureņiem un pilnīgu "atkarību" vienam no otra, cik ātri uzliesmo - tik ātri nošvirkst kā brīnumsvecīte. Manuprāt, ilglaicīgas attiecības ir savādākas, protams, sākumā jau ir taureņi, bet galvenais ir, lai, taureņiem pārejot, cilvēki spēj dzīvot katrs savu dzīvi, bet tomēr kopā, ABI rēķinoties viens ar otra interesēm. Lai nav tā, ka otrs ir vienīgā tavas dzīves interese, jo tad sanāk, ka gribas otru uzskatīt par privātīpašumu (kā priekšmetu). Un vēl svarīga ir spēja visās situācijās iedomāties sevi otra vietā, lai nesanāk tā, ka skabargu svešā acī redz, bet baļķi savā - nē. Nu kaut kā tā...

Anastasya. +