Nu cerams jau ka par tevi draugs sāks svētkos padomāt vairāk, bet nu vispār, es laikam tavā vietā tad negaidītu no drauga dāvanas, paprasītu lai smuku summiņu iedod, lai tu pati varētu sevi iepriecināt Tas kas skaitītos no viņa labi, ka viņam nebūtu skopums dot to naudu.
Par skopu es viņu nesauktu, un naudas, lai kaut ko nopirktu sev, pietiek pašai. Sāpe jau ir tajā, ka gaidu no viņa, lai justu, ka viņs ir par mani padomājis un gribējis sagādāt prieku. Nepietiek taču, ka nav jāuztraucas par rēķinu nomaksu, bet citādi liekas, ka ir pilnīgs tukšums.
Piekrītu
čāčai, par to romantisma nīšanu - tā dara tās, kas tiešām ir vīlušās. Un man bail, ka man pašai nav tālu līdz tam.
Un man tās puķes Valentīndienā tāpat neizpildītu to sajūtu tukšumu, kas jau ir radies. Jo sāls jau ir ikdienā, nevis svētkos.
Un, ja
Libras draugs runā, tad mans vīrs arī to nedara. Jo man pat tā runāšana patiktu labāk nekā dāvanas.
Cik labi, ka mani hokejs neinteresē. Bet par brāļiem Dukuriem gan turu īkšķus. Cerams, ka būs zelts :)
678
