Nesmēķēju. Nelietoju alkoholu. Agrāk reti, bet lietoju. Tagad vispār vairs nē. Vasarā pārvietojos ar velosipēdu, peldu. Ziemā šad tad aizeju uz sporta zāli. Regulāri neeju, jo man nepatīk tur valdošā atmosfēra.
Ēdu to, ko gribu, jo nevēlos ne badoties diētas vārdā, ne aizliegt sev lietas, kuras man garšo. Neēdu burgerus un tamlīdzīgus ''ēdienus''.
Divas reizes gadā dodos uz pārbaudi pie savas ginekoloģes, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā, jo uzskatu, ka sievietei tieši par šo savas veselības lauciņu jārūpējas divreiz rūpīgāk kā par citiem.
Runājot par ārstēšanos un tabletēm, es esmu novērojusi citu lietu - cilvēkus, kuri ar savu stulbo pašārstēšanos ar tējiņām un meditācijām ievelk slimības un beigās iedzīvojas problēmās, kuras ir lielākas nekā tās bija sākumā. Būtu laicīgi sākuši ārstēties ar medikamentiem, būtu izārstējušies un varētu turpināt dzīvot. Tā vietā ievilkuši kaiti tā, ka mēnešiem vēl pie ārstiem jāstaigā. Tad rodas jautājums - vai bija tā vērts sēdēt uz tējiņām?