Man pašai diezgan lieliem soļiem tuvojas dzemdības. It kā jau vēl laiciņš ir, lai noskaņotos, bet zinu, ka tie 3 ar pusi mēneši paskries nemanot! Cenšos pēc iespējas mazāk lasīt, jo reizēm tie visi stāsti ir mazliet pārspīlēti, par dzemdībām un to sāpēm zinu to, ka tās sāpes nav salīdzināmas ne ar ko citu. Un tas mani pārlieku nebiedē, jo katra, kura vēlas bērniņu, taču, apzinās caur ko ir gatava iziet.
Ļoti daudz man ir stāstījusi mamma, māsa un tēta māsa, kura nesen dzemdēja, viņa man visu izstāstīja sīkumos, klausījos vaļēju muti un šāušalīgi izbrīnīta. BET, neskatoties uz to visu esmu tam gatava. Bailes jau nelielas ir, tieši no sāpēm. Negribu, lai kaut kas plīst vai tā, bet to jau nevar paredzēt.
Svarīgi ir grūtniecības laikā būt diezgan aktīvai, daudz staigāt, darboties un tā tālāk. Jo aktīvāka tu esi grūtniecības laikā, jo vieglākas dzemdības. Māsa dzemdēja vien nieka pusstundu, jo visu grūtniecības laiku kā tanks vālēja apkārt, apsēsdamās labi ja reizi dienā.
Es atkal esmu tāda slinkākas dabas, pārsvarā gulošais vai sēdošais režīms, un pati apzinos, ka dēļ tā var gadīties, ka būs grūtas dzemdības, bet nu nevaru sevi piespiest darīt to, ko es negribu, piemēram visu laiku staigāt, vai čut ne vai lasīt grāmatu kājās stāvot un kājas cilājot.
683
