Jā, esmu laimīga, bet tas nenozīmē, ka nevarētu būt vēl laimīgāka.
Par spīti tam, ka pēdējās nedēļas ir bijušas pārdzīvojumiem un sirdssāpēm bagātas, tomēr jūtos laimīga.
Es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem laimei nevajag daudz.
Man ir brīnišķīga ģimene, kuri, pats galvenais, visur un vienmēr ir ar mani un par mani; man ir lieliska draudzene, ar kuru arī steidzīgajā ikdienā un aizņemtajā dienas ritmā, atrodu laiku satikties un pavadīt kopā lieliskus mirkļus; man ir darbs, un šeit esmu laimīga par to, ka tāds vispār ir un lieliski to varu apvienot ar skolu; mācos un jūtos laimīga par to, ka izglītības jomā ir nosprausti vairāki mērķi; man ir brīnišķīgas bērnības mājas un tā nav tikai vecāku māja, bet gan arī lieliska vieta, kur aizmukt no visa, būt tur un just laimes sajūtu, tā, ka no rīta pieceļoties, izejot sētā un paraugoties apkārt, gribas raudāt no laimes; esmu laimīga vispār par to, kāda ir mana dzīve, par tās notikumiem, cilvēkiem, par to, kur šobrīd atrodos un ko piedzīvoju. Jā, viss nav rožains, arī šobrīd, ja vēlētos, atrastu lietas, par kurām lauzīt galvu, bet tā būs vienmēr.
Un ir sajūta, ka šis ir tikai sākums, būs vēl un vēl labāk.
313
