Laimīga?

Palasot jūsu komentārus, es sapratu, ka tiešām laime ir jāprot noķert pašai :) agrāk man likās, ka laime- tas ir kaut kas ļoti ilgstošs un nepārejošs. Tagad es saprotu, ka laimi veido mirkļi, lieliski mirkļi, kurus mēs izbaudām, izdzīvojot katru dienu kārtīgi un no visas sirds. Laikam vairāk jāpacenšas un jābeidz gausties par sīkumiem, jo tiešām- nekas nav perfekts! :)

Esmu pateicīga par to, ka man iet tā, kā man tagad iet, jo es zinu, ka var būt vēl sliktāk. Ja runā ir par laimi, tad nē, laimīga es neesmu...Pārāk daudz man sirds sāp un savu vietu vēl neesmu atradusi :(

Man šķiet, tas ir ļoti relatīvs jēdziens, jo tas galu galā ir atkarīgs no paša cilvēka attīstības līmeņa un apstākļiem, kādos viņš atrodas. Bomzis var būt laimīgs, tikai viņam laimi izraisīs citas lietas nekā cilvēkam parastajam. Galu galā, manuprāt, laime ir prast noķert un izbaudīt brīdi, jo "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi" ir fikcija. Vienmēr būs problēmas un kaut kas, kas bojās garastāvokli, bet kamēr cilvēks prot izbaudīt mazos dzīves prieciņus, viņš ir laimīgāks par laimīgu.

Piekrītu.
Atbildot uz tēmas jautājumu - Jā, es esmu laimīga.

Tā vispārīgi laimīga - nē. Man šķiet, ka tāda sajūta mani līdz šim ir piemeklējusi brīžos, kad ne par ko nav jāuztraucas un var vienkārši baudīt dzīvi. Tie brīži, kad viss iekrīt savās vietās.
Šobrīd vēl daudz kā pietrūkst līdz tai laimei. Un nevis kaut kādu ekstru, bet jāsakārto pamatlietas dzīvē.
Taču tas nenozīmē, ka esmu nelaimīga. Normāls vidējs cilvēka emocionālais stāvoklis, kurš ļauj novērtēt labos brīžus un ļauj arī apzināties, ja sūdi vagā :D

Man šķiet, tas ir ļoti relatīvs jēdziens, jo tas galu galā ir atkarīgs no paša cilvēka attīstības līmeņa un apstākļiem, kādos viņš atrodas. Bomzis var būt laimīgs, tikai viņam laimi izraisīs citas lietas nekā cilvēkam parastajam. Galu galā, manuprāt, laime ir prast noķert un izbaudīt brīdi, jo "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi" ir fikcija. Vienmēr būs problēmas un kaut kas, kas bojās garastāvokli, bet kamēr cilvēks prot izbaudīt mazos dzīves prieciņus, viņš ir laimīgāks par laimīgu.

Nezinu, ko īsti nozīmē justies laimīgam, bet ar dzīvi man ir ļoti palaimējies.

s kādreiz laikam domāju, kā lielāka daļa - ka lai būtu laimigai man ir vēl jādabū tas, un tad tas un tad tas. Bet ar laikun ir ieslēdzies iekšā kaut kas (varbut izklausīsies pašpārliecināti, bet opašapziņa), ka viss jau ir atkarīgs no manis, lai es būtu laimīga. Tieši tikko redzēju facebookā ierakstu - if U want to be happy, then be.

Man nekas nav sakārtots līdz galam, bet es domāju pozitīvi, jo notiekti, kad man piepildīsies viens sapnis, parādīsies citi! Un es nepārstāšu priecaties par dzīvi, lai arī cik man reizem liekas viss "ne pēc maniem plāniem" :)

Jauku dienu!

Visu laiku diez vai varam būt laimīgas, jo ir brīži,kad jūtos draņķīgi!
Tad nu kopumā Esmu laimīga,jo tikai katrs pats Sevi var darīt laimīgs, neviens cits to tavā vietā nedarīs!

Neons +++++++++++

Varu teikt "esmu laimīga" konkrētajos brīžos, tad uznāk tāda absolūtā sajūta.
Man jau liekas, ka "būt laimīgam" visu laiku ir kaut kas nereāls, bet, cerams, es maldos :D

Neesmu. Liekas, ka esmu iesprūdusi tādā kā vienā periodā un nezinu pie kura gala ķerties, lai kaut kas mainītos.

Kad uzrakstīš bakalauru tad būšu laimīga!! :D

Kopumā es esmu laimīga, tikai ir lietas,kas man neļauj kārtīgu to laimi izbaudīt. Vienkārši ir problēmas, kas jāatrisina un tad jau viss būs kārtībā. Kaut gan dzīvē jau vienmēr būs kādas problēmas, ar to ir jārēķinās.

nē

Lai arī kā man dživē neiet pēc sarunas ar savu vīrieti sapratu ka jā esmu laimīga.

Jā. visā visumā jā.
ir dienas, kad tā nejūtos, ir dienas, kad pārāk, bet tas izlīdzinās, jo viss ir super.

laikam es piekritīšu neonam - man ir viss uzskaitītais - bet iedomu pasaule kaut ko cīnās pa vidu. Bet kopumā es varu teikt - man ir visi priekšnosacījumi būt laimīgai. Un kad es atmetu sīkumus - tad arī laime ir pilnīga.

Ir viena ļoti būtiska lieta,kas pietrūkst pilnai laimei.

Esmu laimīga :) Protams, ir visādi nieki un sīkumi, bet tas nenozīmē, ka esmu uzreiz nelaimīga. Dzīve nekad nebūs perfekta, un ir jāmāk saskatīt laimi.

Man liekas, ka nosargāt ilgstoši to laimes sajūtu ir neiespējami. Ja kaut vienu reizi diena sājūtos laimīga, tad tas ir pat ļoti labi. Esmu sajūtu cilvēks, un bieži jūtos neizsakāmi laimīga, bet ne konstanti. Ja kko pīpētu, tad arī to sajūtu noturētu :D