*kukaiņiem
*ļauniem cilvēkiem
*augstuma (šīs tiešam ir ļoti lielas, nekontrolējamas bailes)
*tumsas
* daudzdzīvokļu mājām
* Gta spēlē paniskas bailes ir no jūras , arī nekontrolējamas , es nezinu kāpēc tā :D
*no klauniem
*no ārstiem (izņemot zobārstu)
*sākas panika ja esmu ieslēgta kādā telpā
*man ir nenormālas bailes no pilniem autobusiem, vai no cilvēku pārpildītām telpām/ vietām , es varu no bailēm noģībt gandrīz
Un tā tālāk. :D
- no durvīm (pēc iespējas vairāk izvairos no situācijām, kad pašai jāatver, jāpieskaras durvīm)
- kļūdīties (ne tā, kā skolas solā, bet gan dzīvē - bail, ka par mani pamiesies, bet ne jau tā - haha, bet pie sevis kāds cits par mani)
- bail neapzināti sāpināt cilvēkus
*zirnekļi (visvairāk) un visi citi lidojoši un nelidojoši kukaiņi.
*bail,kad ūdenī nejūtu pamatu zem kājām-tieši tādēļ neesmu kārtīgi iemācījusies peldēt-bērnības trauma.
*tukša pilsēta naktī
*vienai naktī skatīties šausmu filmas-vakar skatījos,nē,paldies. :D
*narkomāni
*cietumnieki
*zobārsti
*bail palikt vienai
*no uguns. nav kā baigā fobija, bet tomēr bail pat tad kad kāds tuvumā brīnumsvecītes dedzina- atstiepju ūdens pudeli blakus ja nu gadījumā aizdegas :D
*otras bailes- no neparedzamām situācijām. pat ja negaidīti kāds kukainis uzlec virsū vai kas tamlīdzīgs, tādos brīžos varu nobīties no jebkā.
*trešās- koridors :D Laikam no bērnības saglabājušās bailes no spokiem, ar kuriem tiku iebiedēta, vēl aizvien nepamet sajūta, ka kāds spoks man uzbruks tieši mājās koridorā- tāpēc vienmēr koridorā deg gaisma :D
*Pamatīgas bailes no kukaiņiem, it īpaši no zirnekļiem;
*bail no augstuma;
*bail no tumsas vietās, kur ir maz cilvēku;
*bail no pārpildītām telpām;
*bail skatīties šausmu filmas, bet skatos tik un tā :D;
*ne gluži bail, bet ļoti liela nepatika pret klauniem, mīmiem, ākstiem.
* Bail no šaurām vai pārpildītām telpām (vēl sliktāk - ja ir tikai viena izeja)
* Bail no augstuma
* Bail no skudrām un citiem kukaiņiem lielā daudzumā
* Bail no spēcīga negaisa, ja atrodos ārā
* Bail no dziļa ūdens
Nenormāli bail no ūdens,vājprātā slimīgi bail.Vienu brīdi bija bail pat iebrist jūrā līdz ceļiem,bet kaut kā ieskaidroju sev,ka muļķīgi.Nedaudz biedē arī tumši zila krāsa,jo tā asociējas ar dziļu ūdeni.Un,jā,tā GTA jūra ir briesmīga!Nedod dies vēl ielīst tur ūdenī un sākas kaut kādi milzu viļņi,panika,aizspiežu acis un bļauju,lai kāds to čali no turienes dabū ārā :D Slimi,nudien,bet par to man ne no kā cita nav bail
Harmony, man par to gta ir pilnīgi tāpat! Es domāju, ka es tāda vienīgā. :D
Mis take- piemēram, kad skatos youtubē video, kur klauni dejo vai dzied man šermuļi iet pāri un es varu pat citā istabā ieskriet un ausis aiztaisīt.
No alām, gariem tuneļiem (neviens nekad mūžā mani tur neidabūs)
No plašiem atklātiem laukiem, kur neredz nekādu malu (uz prāmja mani arī neviens augšā nedabūs).
Un jā vēl pie bailēm varētu nosaukt - bailes zaudēt kontroli par situāciju. Tas gan man reāli traucē dzīvot, jo vienmēr ir šis slimīgais - es labāk izdarīšu pati, nevis uzticēšu kādam.
*iet vienai pa āru, kad ir jau ļoti vēls, tumšs.
*bail ir no čūskām. Zoodārzā aiz stikla vēl varu apskatīt, bet ar lielu riebumu..
*bail no daudz kā, kas, manuprāt , var apdraudēt manu dzīvību - dziļš ūdens, pieminētie spēcīgiem negaisi un t.t.
Man ir neizsakāmi bail no dziļuma. Vienmēr iešu jūrā,upē, ezerā tik dziļi, lai kājas justu zemi. Nepatīk arī, ja draugs,draudzenes vai citi, kas ar mani atnākuši nopeldēties peld tālāk, tad man iestājas panika un es palieku dusmīga.
Riebj peldēt dīķī, jo pa krastu vien sanāk dzīvoties :D
Vēl man nepatīk zirnekļi, bet tikai tie melnie, lielie. No laimes zirneklīšiem bail nav.
Nepatīk arī, ja draugs,draudzenes vai citi, kas ar mani atnākuši nopeldēties peld tālāk, tad man iestājas panika un es palieku dusmīga.
:DMan arī tīņu alikso bija tāda draudzene,kas sēdēja krastā un uz visiem bļāva un pukojās,ka iet pārāk dziļi. Pati gan peldēt neprata.Tad nu mēs beigās viņu nesaucām līdzi.:D
678
