Kā iztikt bez vīrieša

Cik ilgs laiks ir pagājis kopš esi šķirusies?


Runājot par seksa draudziņu - kapēc tu tādu gribētu? Jo gribētu lai viņs tevi samīļo un kopā gulēt, just blakus? Vai tu gribi seksu bez aizspriedumiem un saistībām? Ja tu izvēlējies pirmo variantu tad tev nevajag tādu draudziņu ieviest, jo būsi vīlusies, jo neiegūsi kāroto. Ja izvēlejies tro variantu tad tu vari mēģināt! :)

Nē, es rakstīju, ka neesmu no tādām, kas ko tādu varētu - ieviest seksa draudziņu vai ielaisties vienas nakts sakaros.
Esmu attiecību cilvēks un man vajag jūtas, lai vispār kaut noskūpstītu vīrieti, kur nu vēl gulētu.

Esmu šķīrusies mēnesi...

Man vienkārši nenormāli pietrūkst tā visa. Jūtos kā no laivas izmesta un vientuļa

A, parlasījos, ka tieši vajag seksa draudziņu! :)



Neko nevar izdarīt - tas ir osms kas ir jāpārdzīvo - normāla džīves sastāvdaļa. Ir normāli, ja ir vientuļi un slikti kādu laiku. Bet paies kāds laiciņs un tu brīnīsies cik ātri viss ir aizmirsies :) Velti laiku sev, satiecies ar draudzenēm, satiecies ar ģimeni. Un ja gribās tad mājās sēdi pie salejuma pakas vai bulciņu kauna un raudi skatoties vecus foto, klausoties mīļāko dziesmu . Arī tas ar laiku pāries! :)

Protams, man ir draugi, izklaides un viss pārējais, par to nav runas. Ir saldējumi, foršas dziesmas un kas tik vēl ne :)
Bet gultā tāpat jālien vienai... Esmu pieradusi pie seksa katru dienu. Un tagad, kad nav pat kas pačamda krūtis :D aaaaa

Jā, tādām dvēselītēm ļoti grūti, kad viss tikai caur emocionālo un jūtu upi plūst. Reizēm gan der nodalīt sirsniņu un jūtas no visa pārējā. Es zinu, ka ir riktīgi grūti, bet draudzenes bieži ir tie labākie palīgi pret vientulību..un vēl liels lācis gultā, ko apķert. ;)

Ak jēziņ, krūtis pačamdīt. :D Nu tad būs vien jāiegūst sex draudziņš un ja ir tik grūti atsēgties, tad, protams, negribu aģitēt, bet alkohola ietekmē cilvēki dara brīnumus.

Ir grūti pierast gulēt vienai, tas ir adaptācijas periods. Mēnesis ir ļoti maz, sāpēs nedaudz ilgāk. Tas ir saistīts ar ģenētiku, precīzi tagad neatceros, kā (bet nebija tik vienkārši kā potenciālā dzimtas turpinātāja zaudēšana).

Bet pamēģini, lai arī cik grūti, paskatīties uz to kā uz iespēju sevi iepazīt no citas šķautnes, mainīt. Izbaudi to, kā paliec stiprāka un patstāvīgāka. Izbaudi to, ka VAR bez vīrieša, un tas pat ir ļoti forši.

Gadu esmu bijusi bez attiecībām un bez gadījuma sakariem. Vairs jau tā sevišķi neatceros, bet grūti tas bija, bet ar citiem negribējās. Ja dzīvo viena, un ir iespējas, mans ieteikums- paņem mājdzīvnieku- viņš sniegs vismaz kādu mīļumu, kā arī novirzīs tavas domas, un kāds vienmēr gaidīs mājās.
Un kā jau CellarDoor minēja, ja iziet šim cauri, tad iegūsti to apziņu, ka viena tu vari tikt galā ar visu, tā ir noderīga apziņa.

autore - tomer izkskiraties? kaa taa?

Tagad saka, ka nevar tā uzreiz tikai seksa draudziņu un ielaižās ar vīrieti tikai, ja jūtas. Pirms tam gan kāzas plānoja, tad pirms kāzām pēkšņi izšķīrās, metās iekšā jaunās attiecībās, kur jau uzreiz gandrīz bija izplānots sekss (nu neticu, ka attiecības/jūtas tik ātri rodas)...

Man gan laikam, kopš vispār esmu bijusi attiecībās, kas ir, kad man bija 18 gadi, ilgākais laiks esot vienai ir četri mēneši. Bija grūti, bet vēl vairāk biju apjukusi.Nu tagad sanāk, ka šos septiņus gadus vairāk vai mazāk esmu lēkusi no vienām attiecībās citās.

Grūti jau ir- būt vientuļam. Ar mani tā ir pāris gadus, pat vairāk.. dzīva esmu, nomirusi no vientulības neesmu.

Manu dvēseli mierina vienīgi mūzika, grāmatas un pāris draudzenes. Tas palīdz nedaudz aizmirsties.

Kad nāk raudiens - izraudos no sirds! Kad gribas kliegt - aizeju uz mežu un izdaru to, un man vienalga ko kāds domā, ja vispār kāds ir..

Man pat ir tā, ka ja kāds uz mani tomēr paskatās, es novēršos.. neuzturu acu skatienu, pagriežos un aizeju - neapzināti, tā vienkārši noreaģēju. Nevienu nemeklēju.. laikam tas pieradums, tās vientulības sāpes ir stiprāki par to iemīlēšanos, mīlestību..

Agrāk man bija daudz vīrieškārtas draugu - tagad nav neviens, visi ir kaut kur zemēs tālajās un sakari ir zuduši.

Galīgi viena arī neesmu ikdienā, dzīvoju vēl pie vecākiem, jo to prieku par atsevišķu dzīvošanu nevaru pat domāt, kur nu vēl atļauties, ja ir savi maksājumi kas nebūt nav mazi. Draudzenes - tām ir savs dzīvoklis, ko tuvinieki mantojumā atstājuši, tāpēc dzīvošana ar draugiem kopā atkrīt.

=Cik ir pats ilgākais laiks bez vīrieša?
neviena te neatklās

=Un atkal tam visam jāiet cauri... lai to visu dabūtu.
kad būs īstais, tad viss arī notiksies ;)

Neesmu bijusi pat mēnesi viena,bet,kad tā bija,gulēt ejot,piespiedu sev pie krūtīm savu mīļāko lācīti. Tad palika vieglāk. Zinu,ka bērnišķīgi,bet tad bija vienalga. A krūtis pati sev pačamdīju-tad sapratu,par ko vīriešiem bija tā lielā sajūsma. Pašai tad vienmēr smiekli par sevi nāca. :D

Ponija, es tevi ļoti labi saprotu. Pirmo mēnesi es domāju, ka sajukšu prātā. Tik ļoti pietrūka viņa glāstu :((( Bet nu ir pagājuši jau 3 mēneši un vairs nav tās "velkošās" sajūtas, ka viņu vajag, arī gulēt varu mierīgi aiziet. Laiks visu dziedē.

Turies!

Manuprāt, aizmigt var palīdzēt fonā mūzika vai tv, mājdzīvnieks (ja nav, vari paņemt, ja ir vēlme un iespēja), jau pieminētā mīkstā mantiņa.

vēl es lasīju grāmatas līdz acis krita ciet.

esmu dzirdējis, ka vecmeitām esot kaķi, daudz kaķu!

viņai daudz kaķu nevajag, pietiks ar vienu kaķi :D

Ak, man bija savādi. Es kad paliku viena nodevos pilnīgi sportam, un joprojām tā ir, bet es arī iepazinos un pieķēros kādam puisim, patiesību sakot tas jau bija kad vēl biju attiecībās, un tā visa ir mistika kas notika. It kā tas cilvēks pie manis atnāca un palīdzēja neapzināti izmainīt pilnībā manu dzīvi, uztveri, attieksmi, ko es nespēju izdarīt gadus, tajā pašā laikā, viņš mani iegrūda turpat, jo es viņu iemīļoju, ļoti, ārprāts, neiemīliet kādu kurš jūs nemīl, Dieva dēļ!
Un man nav pietrūcis tā visa, nebaidos būt viena, jo esot vienai tu sāc apzināties sevi, tas ir derīgi, tam ir sava filosofija, nekas nenotiek tāpat :)