Oj, man ir bijusi klavieru spēlētāja Mežciema blokmājā tieši blakus manai guļamistabai. Nu, sūdzējusies neesmu, saprotu - cilvēkam eksāmeni, jātrenējās, bet tāāāāās gammas. Nu, bāc. Tikai dong, dong, dong, dong un tā 4752973930472 reizes pēc kārtas, tieši ap sešiem, septiņiem vakarā, kad mēģinu mācīties.
Vēl ir gadījies dzīvot zem 7 cilvēku apdzīvota pārtijdzīvokļa, no kura skaņas nāca, nu, daž ne dažādas. Mūziku vienmēr sarunājām, lai noslēdz klusāk, bet pārējā laikā tusējām kopā. Kāda vaina? :D
Mani vienreiz kaimiņiene izlamāja par to, ka kāds trepju telpā izdauzīja logu, kaut gan man ar to nebija nekāda sakara, es tiku ierakstīta melnajā grāmatā uz mūžu. Viņa pēc tam mēdza vienkārši randomi ejot pa kāpnēm izrubīt korķus dzīvoklī (pieķēru viņu to darām), cik darbus nesaglabātus šitā neesmu pakāsusi, jo man toreiz bija stacionārais kompis. Un tas nebija tāpēc, ka skanētu mūzika vai kā, bet vienkārši redzēja, ka deg gaisma un laikam domāja, ka mums notiek wild klusā balīte ar orģijām un ciemos nāk potenciālie logu daudzītāji. Bet es tur ilgi nedzīvoju, tā kā tas konflikts nepaspēja izvērsties plašumā. Bet, oj, kā viņš būtu izvērties plašumā, ja es tur būtu nodzīvojusi vēl to mēnesi, kas man bija tur jānodzīvo.
380
