winglet - spiedienu gan neizdara, es esmu tā, kas sāk visu analizēt. Viņš vnk ir un vnk ir atklāts.
Es gan neuzskatu, ka aizbraukt ciemos un redzēt, kā vis notiks, pie reizes paceļot, ir kas slikts. Es tiešām brauktu, ja man finansiāli būtu iespēja. Taču tā kā nav, tāpēc atkliet vien vnk turpināt komunicēt caur internetu aizvien vairāk pieķeroties, tādejādi liekot uz spēles ''vai mums vispār izdotos reālajā dzīvē'' stiprākas jūtas. Un tas man nepatīk. Tāpēc šobrīd ir tā sajūta, un arī patiesībā jau viņam esmu pateikusi, ka, ja nevaram satikties un pārbaudīt kaut kad tuvākajā nākotnē, es neredzu iemeslu gaidīt, mocīties idejās, ilūzijās un sapņos, kas ar laiku kļūst ar vien spilgtāki.
Bet piekrītu, ka šajā gadījumā viņam atbraukt pie manis būtu vieglāk (vienalga uz Latviju, vai nedaudz vēlāk Dāniju), jo gan finansiāli, gan laika ziņā avr atļāuties. Vsjo, tāds ir tas risinājums. Ja piekritīs, varu gaidīt, līdz atbrauks. Ja ne, atā, bij interesanti un paldies, ka vismaz iedvesi man ticību, ka neesmu citplanētietis, kas nevar atrast sev līdzīgi domājošos. Man sava emocionālā labklājība un veselība ir svarīga.
Paldies par atbildēm, skatījumiem un ieteikumiem :)
2739
