Pirmo reizi ciemos

Ak,es vienmer vedu viinu. Atkarigs,kas garsho. Vins + vinogas, siers. Nekas origjinals :D Pukjes neved :D

Man arī pirmā doma bija par vīnu. :D Vai vīnogas un sieru... Hmmm... Tad jau jābrauc ar koferi :D, jo somā jāieliek pāris drēbes, kosmētika...

Tev jau nav jāņem tās vīnogas vai siers kvantumiem. :D
Tikai tik cik piekost pie vīna. Var izlīdzēties ar maisiņu ārī. :D

man liekās feini kko pašgatavotu(kūku, rausi,nu jebko, kas garšo un padodas) aizvest, tas tad ir tā mīļi!.. :)

Ar vīnu var ieberzties :D
Lielākā daļa vīriešu viņu nedzer... Dzer bet aiz pieklājības.

Pukjes neved

:D :D :D

Al Qaeda, tiešām uzcep pati kaut ko, kas labi sanāk un viņam varētu garšot. ;)

Dzeramo?! To parasti vecis pats gādā, bet, ja baigi gribi, tad paņem upeņu balzāmiņu un upeņu sulu (to sulu vajag uzsildīt un tad balzāmiņu glāzē piemaukt klāt), labi garšos,labi iedos pa dullo, izdevies vakars garantēts. :) :D

Ja vinjs dziivo ar vecaakiem, neaizmirsti par cienastu arii vinjiem.

manam draugam arī garšo ļooooooti reti kurš vīns, vispār, cik zinu, mani apkārtējie vīriešu kārtas draugi par vīnu nav sajūsmā.

Esmu braukusi ciemos arī ar alu un čipsiem, jo zinu, ka skatīsimies filmas, vai citreiz uzcepusi pati kūku, pie kuras šampi jau bija sagādājis. Tu jau vislabāk zini, kāds cilvēks viņš ir :)

Hmmm... NEKO?!?!?! :D
Es nekad neesmu neko dāvinājusi puišiem pirmajos randiņos. Man tas šķiet kaut kā... dīvaini?!?!..
Ja brauktu pie puiša, kurš dzīvo kopā ar vecākiem, tad gan sagādātu cienastiņu (pašceptu gardumu) un ziedus - mammai. (bet pie vecākiem es brauktu tikai tad, ja mums būtu kādas nopietnākas domas par pāris randiņiem).
Esmu par to, ka puisis man ko uzdāvina, nevis es puisi apdāvināšu..

Sany, ciemakukuklis nav dāvana. Un parasti, braucot ciemos, kaut kādu cienastu aizved.

Noteikti kaut kādu kārumu pagatavotu, ja puisim garšo kārumi

Nē nu, ja viņa pie puiša brauc uz nedēļu vai mēnesi, aizvestu ciemakukuli. Bet tā man nekad nebija ienācis prātā neko vest :D Nu pavisam nopietni. Ja nu vienīgais, kad attiecības pāriet kādā citā līmenī, kad otru gribās palutināt ar ko savādāku.
Manuprāt, tev nav nekāda pienākuma puisim kko vest, it sevišķi ja viņš dzīvo viens. Bet tās ir tikai manas domas un varbūt esmu alu cilvēks :D

Sany, es tāda pati esmu. :D
Jau cik ilgu laiku braucu pie drauga, bet nekad īsti neko neesmu vedusi.
Vienu reizi tikai vedu kaut ko, lai nogaršotu, kā garšo mans eksperiments. :D
Arī neko citu īsti nevedu. :D
Arī pirmajā reizē neko nevedu.

Kad paliks nopietnakas attiecības, tad kko var paņemt .. pirmajā reizē - nevajag :)

Sanda - es kko draugam vedu tad, kad bija kādi lielāki vai mazāki svētki. Tā kā es 'pie viņa dzīvojos pārsvarā visas brīvdienas, tad brīvdienās arī ko gardu pagatavoju, ko abi vēlējāmies. Pašā sākumā gan neko negatavoju, jo pa ceļam parasti iebraucām veikalā visu sapirkt (pārsvarā gatavu), par ko maksāja draugs. Kad sākām dzīvot kopā, tad jau maksājām kā kurš kuru reizi.

Es nezinu,kadelj,bet laikam esmu ta audzinata. Vienalga,vai eju ciemos pie draudzenes, skolotajas, puisa, sapnju viriesha, kaut kadu cienestu nesu. Man tas skiet pieklajigi. Vienigais nenesu tad, ja man japiebrauc pie ta cilveka uz 5 minutem, lai kaut ko paarrunatu/kada cita iemesla delj. :D Jocigi, ka citiem aizvest ciemakukuli skiet divaini.. Bez uzbrauciena,vienkarsi tas tiesam skiet jocigi.

Es gan panemtu teju vai kafiju un ko garšīgu klat.

Es nezinu,kadelj,bet laikam esmu ta audzinata. Vienalga,vai eju ciemos pie draudzenes, skolotajas, puisa, sapnju viriesha, kaut kadu cienestu nesu. Man tas skiet pieklajigi.

+

mani ar tā mācīja.

Jā, tā ir pieklājība.

Es arī piederu pie tā audzinātajām, ka ciemos ejot kādu našķi vienmēr nopērku. Un jā, ja puisis dzīvo ar vecākiem, tad būtu forši, ja arī mammai kaut ko nopirktu, kaut Rafaello.