Sēdējām ar draudzenēm un uzdūrāmies ( vecajos labajos draugos ) šādai bildei. Vienmēr, kad šāda tipa bildes parādās, ir tik daudz ieteicēju un uzmundrinātāju. Ja tā godīgi un mazliet ilgāk par vienu klikšķi padomā- varētu? draudzēties, būt kopā, appreceties? Ratiņkrēsls tomēr ir stigamtizējošs, lai vai kā mēs uzskatītu sevi par atvērtu pasaulei un dažādībai. Kad sanāk uz ielas redzēt ( biežāk ārzemēs ) tādus pārus vai vienkārši cilvēkus, vienmēr mazliet aizdomājos- jā, ir labi nbet es tā nevaretu. Kā ar jums?
To, ka ir divas dažādas lietas- kopā būšana un tad ratiņkrēls un ratiņkrēls un tad satikties, ir divas dažādas lietas, esmu pārliecināta
Nezinu, vai es varētu
Ja man būtu jāuzsāk jaunas attiecības ar tādu cilvēku, tad nē, nevarētu. Bet, ja es būtu precējusies, un ar cilvēku kaut kas notiktu, tad es visticamāk, ka varētu. Bet spriedelēt var daudz, bet, reālā situācijā domāšana mainās.
Ja es būtu attiecībās, un ar cilvēku kaut kas notiktu, tad gan jau, ka varētu - vismaz mēģinātu. Kā būtu reālā situācijā, nezinu. Un ceru, ka nekad neuzzināšu
Jaunas attiecības droši vien neuzsāktu ar cilvēku ratiņkrēslā. Taču, ja mans mīļotais vīrietis, nelaimīgā kārtā paliktu ratiņkrēslā, attiecības nešaubīgi turpinātu.
Tomēr tie cilvēki, kas gatavi riskēt ar cilvēku jau ratos- kas saņemās un notic, un ir kopā, laikam ir spēcīgākie cilvēki..
Par sevi nemāku teikt - jā vai nē, nekad nav bijusi tāda situācija, nekad neesmu iepazinusies ar cilvēku, kurš ir ratiņkrēslā. Bet negribētu piekrist, ka tie, kas uzsāk attiecības ar cilvēku, kas ir ratiņkrēslā, ir spēcīgākie.
Zinu vienu tadu pari - ļoti glīta, jauka, feina meitene un chalis ari baigi forshais ,tikai diemzēl piekalts kreslam. Vot nezinu kad vinji uzsāka attiecibas, bet skatos uz vinjiem un tiesham smaids seja. PAts galvenais lkm ir tas ka cilvēks pats to uztver, pusis ir samierinajies un darzeiz pat joko par savu stavokli, meiteni ljoti miil, vislaik njem opaa, piedalas visadas aktivitates, iet sabiedriba. Tie ir patiesi specigi cilveki :)
Buushu diezgan atklaata - man buutu svariigs iemesls, kaapeec tas cilveeks ir ratinjkreeslaa. Ja tas iemesls ir permanents un liidzi nes impotenci, tad noteikti nee. Ja ar to cilveeku buutu kopaa pirms nelaimes, tad meeginaatu atrast risinaajumus, bet taa apzinaati iziet uz attieciibaam ar cilveeku, ar kuru nekad nebuus sekss - ni ni.
Līdzīgi kā krista minēja, arī man būtu vispirms svarīgs iemesls, kāpēc cilvēks ir kļuvis par invalīdu un vai tas ir skāris potenci.
Ja tas ir bijis nelaimes gadījums un ar potenci viss ok, tad varētu būt kopā ar šādu cilvēku jau no paša iepazīšanās sākuma, ar noteikumu, ka viņš pats ir adaptējies pie sava stāvokļa, spēj sevi pilnībā apkopt, parūpēties par savām primārām vajadzībām un ir samierinājies.
Es laikam nekad dziivee nesmu tik daudz redzeejusi cilveekus ratinkreeslos ,kaa savaa darba vietaa.Man gan ir veci cilveeki,bet liekas,ka visi ,kuri nonaakusi ratinkreeslaa ,nekad nespeej tomeer dziivot pilniigi vieni-bez paliidziibas.
Ja man taa buutu ,un teiksim es buutu taada -paari 30g.,un tas notiktu ar manu viiru,tad es nekad so cilveeku nespeetu pamest,ruupeetos liidz pilniigai atdevei ,un izdomaatu arii noteikti kaa miileeties...Esmu daudz par to domaajusi peedeejaa laikaa...?
114
