Vecums

Manam gan vēl nav bērnu un jau pēc mēneša būs 28 gadi. Jokojot esmu viņam teikusi,ka, ja viņš mani nepadarīs grūtu līdz viņa 30 gadiem, es meklēšu citu jaunāku, gribu jaunu tēvu saviem bērniem. :D
Tas, protams, ir tikai joks, bet tomēr gribētos jau, lai esam jauni vecāki.
Man pašai gan ir tikai 22. :)

Tieši par to jau arī iedomājos, jo gribētos, lai tētis ir jauns un ar sīci var aktīvi darboties. :) Manējam 27 paliks.

Mums abiem bija 22 gadi, kad kļuvām par vecākiem.

Pēc apgriezieniem un izskata manam nevar dot vairāk par 24 gadiem, tā kā īpaši jau nekas nemainīsies, ja arī tas mazulis pirmais būs 28, 30 vai 32 gados. Tik es viņu citreiz pakaitinu :D

Endy* gandrīz kā mans vīrietis. Manējam vēl veikalos dokomentus mēdz pajautāt :D

Bijām viena vecuma aptuveni. Viņam - 22, man 22 palika pēc 2 mēnešiem.

Pag, 27 tagad skaitās vecs? Tad kā īsti nosaukt tos 30gadīgos un vēl vecākos, ar ko te liela daļa satiekas?
Kāpēc lai 27gadīgs vai 29 gadīgs nevarētu aktīvi darboties ar bērnu?

kafijja, ja viņam ir atauguši garāki mati, viņam gandrīz vienmēr prasa dokumentus. Tāpēc,ka viņam ir blondi mati un vispār ļoti labi gēni. :)

Kāzu dienā manējais būs 26 gadus vecs, bet bērniņu sagaidīs 27 gadu vecumā!

Kad mūsu ģimenē ieradās meitiņa, man bija 21 gads, bet vīram 31.

Vel neesmu kļuvusi par mammu, bet tā pie sevis man jau ar gribētos līdz 25 gadiem kļūt par mammu, bet nu realitātē tas notiks tikai tad ja tiešām aizsargāšanās nenostrādās :D Manam vīrietim tad kad man būtu 25 būtu jau 32 gadi, un jūtu no viņa ar to velmi pēc bērniem ļoti, jo viņš jau ar ir vecāks un viņam ir tas laiks tā kā pienācis, bet man vel jātiek kārtībā ar savu dzīvi pirms var sākt domāt par bērniem kārtīgi.

Vīriešiem arī ir vēlais vecums priekš dzemdēšanas? :D Kāpēc vīriešiem neviens nedur ar pirkstu sejā un nesaka: tev tā kā būtu laiks!?

still es nesaku, ka vecs, pat neminēju neko tādu. Vienkārši iedomājos, jo mūsu situācijā ir tā, ka viņš ir vienīgais bērns saviem vecākiem, turklāt viņa vecāki arī nav nekādi jaunie vairs. Un mazbbērnu ļoti, ļoti gaida.

Endy* Manējais bārdu ataudzē, lai darbā varētu izskatīties pēc nopietnāka priekšnieka, un padotie (gados vecāki par viņu) ņemtu viņu nopietnāk. :D

Manējam laikam bija 23 vai 24 īsti nezinu :D

Nerea, dur gan

Manējam bija 26.
Bet ne jau fiziskais vecums ir noteicošais, ja partneris ir vēl bērna prātā, tad diez vai no viņa gribēsi bērnus ;) Protams, ir starpība vai jaunajam tētim ir 60 vai 20 gadi, bet tādās saprātīgās robežās ( +/- 25- 35), noteicošāks tomēr ir tas morālais briedums, nevis gadu skaits un tas jau katram indivīdam atšķiras, viens ir gatavs kļūt par tēti jau 22 gadu vecumā, bet citam 44 būs par maz... arī fiziskā sagatavotība un vēlme aktīvi darboties ar bērnu katram jau ir atšķirīga, viens savos 20 ir sēne, vai kompja spēlīšu spēlētājs, cits atkal 40 gados aktīvi sporto un parauj līdzi pārējo ģimeni. Kā jau vienmēr- viņi ir dažādi, kas der vienam, tas neder otram :D tā kā par vecumu, kas būtu īstais laiks vīrietim kļūt par tēvu, ir diezgan grūti spriest, nezinot konkrēto cilvēku.

Manam ir 28 un viņam jau sāk durt ar pirkstu sānā (viņa vecāki un omite), ka bērnu vajag.. ceram, ka līdz viņa 30 un maniem 25 ta laime uzspīdēs.

Miss Joker Jā, man ar vēl jāsakārto sava dzīve. Pašai ir tikai 19. Bet no drauga puses jau sāku just, ka arī viņš gribētu mazo. Arī apkārt viņam ir viņa vecuma vīrieši - visi nu jau ar ģimenēm un bērniem. Gan finansiāli, gan citādu apstākļu dēļ varētu atļauties arī mēs.

kafijja

Tur jau tā lieta ka man ar vel daudz kas nāk pirmajā vietā pirms bērna, man tak vel vismaz 4 gadus mācības ir priekšā, ja protams iekļūšu LMA. Tad vel jātrod stabils darbs pa to laiku, protams jāievācas ar dzīvot kopā ar savu draugu, kas prasīs daudz laika jo viņam ar pirms pārvācas uz manu pilsētu vajag dabūt stabilitāti, jo kā jau zinam, Latvijā atrasto tos labi atmaksātos darbus un pa normālu cenu dzīvokli ar nav viegli (pietam mēs tad dzīvokli nevis īrētu bet pirktu, jo tas iznāk izdevīgāk). Un protams lai gan ir tās sapņainās domas ka varētu palikt stāvoklī un ka tai brīdī visi pasaules krenķi pazudīs ir jauki, bet tā tas nenotiek patiesībā. Man svarīga ir stabilitāte un nauda pirms laižu pasaulē cilvēciņu kurš būs atkarīgs no manis.

Pietam vel tas ka principā sakārtojot visas pārējās dzīves jomas es ar redzēšu vai mans vīrietis un es esam vispār gatavi spert tādu soli un taisīt bērnus. Vispār jau mans vīrietis no vienas puses bija sadomājies ka es vispār bērnus nekad negribu jo lūk es viņam ko līdzīgu teicu un esmu ar vairāk ieinteresēta par karjēru un savas dzīves nostabilizēšanu, bet es viņam smejoties ar pateicu ka varbūt ne tagad bērnu nevēlos bet vispār jau gribētu, tikai tālā nākotnē kad nauda pietiks lai to atļautos, jo negribu iet un ubagoties radiniekiem pēc naudas un ēdiena un stresot par katru parādu, jo man ļoti nepatīk uztraukumi, kuri manā dzīvē jau tā pietiek. Un jā man ar ir lepnums un es gribu parādīt ka var vel būt tāds dzīves modelis ka cilvēki papriekšu izveido stabilu vidi, apprecas un tad tikai taisa bērnus, nevis kā es no vienaudzēm redzu ka visas paliek stāvoklī (negribot) un tad precās ar lielu vēderu un pēc gada kad bērniņš tiko piedzimies iet un šķirās jo vīrietis nebija gatavs ģimenei vai pati gribēja vel ārdīties.