Kucēns neklausa.

blēņa- ūdens- kārums

Ne gluži uzreiz tām darbībām jānotiek. Sākumā tikai ūdens, ja nomierinās, tad kārums.. taču tas kauls nav gluži kārums.. Tas kauls būtu jāiedod uzreiz, ka nopirkts. Ne kā apbalvojums vai sods

Man sākumā likās, ka mans suns to kaulu negrauzīs..ha! Grauza no rīta līdz vakaram :D

Manējais vispār nekādu interesi par šiem kauliem neizrāda :) Par dabisko gan :)

vēl iedomājos, ka ļoti labi būtu, ja Tu viņam dotu kaļķi arī, zoo veikalos var iegādāties. Mums sākumā arī bija probēma, ka gribēja grauzt stūrus, bet kopš kaļķa klucīša iegādes,pieskatīšanas un pamācīšanas, šādas problēmas nav novērotas.

Arī kad suns izdara nedarbu - nokārtojas dzīvoklī, grauž ko, tad vajag to suni nostādīt priekšā viņa nedarbam, bāst purnu klāt nedarbam un tad lamāt lai suns saprot par ko viņu lamā.

Vēl mazos var barot tikai no rokas, kā atalgojumu par labu darbu. Un atsevišķi vispār nedot ēst, tā suns ātri vien iemācīsies, ka ir atkarīgs no tevis. Cik zinu, tad dienesta suņus šitā audzina.

nopērc suņukam kaļķi, kādu ilgi graužamu kārumu, par siksniņām tur jāskatās, bet zinu ka ir pretblusu skaustā pilināmie - ir tādi kas ir no 3 mēn vecuma ir aptiekās arī tādi, kurus var mazākiem - maksā pāris latus (vismaz Jelgavā zooaptiekā ir tādas cenas) - tiesa gan vienā, pārējas ir dārgāk

un suni barot dari to citā tonī

Gloriaa, Tu nevari gribēt, lai sunim uzreiz būtu pret Tevi respekts.

Es savu sunīti dabūju sabaidītu, sasistu, izmocītu un vēl bija apsaldējies, grauza visu pēc kārtas.

Kamēr bija apsaldējies neko viņam neteicu, kad nebija un piečurāja vai piekakāja zināja, kas būs (purns iekšā). Ļoti ātri iemācīojās, ka ir jāprasās laukā. :)

Lai suns vai kaķis nedarītu to mājā un vienā un tai pašā vietā ir pieejams dezīts zoo veikalā, kas noņem to smaku.

Pret graušanu līdzekļi ir šādi - kauliņi, žāvētas iekšas, tur kuņģi, plaušas utt. Viņiem tas ļoti garšo, es tās iekšas devu laukā, jo ciktādāk visa māja smirdēja.

Tūlīt meitenes bļaus, bet es savu suni piesēju mājā vienā vietā, kur neko nevarēja sagrauzt kamēr iemācījās uzvesties, citādāk viņš man bija sagrauzis gan telefonu, gan ādas zābakus, cepures utt.

Mājās nodzīvoja visu periodu kamēr jaunie zobi izauga. Kā palika siltāk izliku viņu laukā. :)


Vēl lai suņiem iedzītu respektu, saimniekam viņam ausī jāiekož. Ticiet vai nē tas darbojās. ;)

Veiksmi un pacietību! :)

suņi vienmer vīriešus majās uztver nopietnāk. Ja viņš tev kož tad liec roku viņam dziļak mutē, lai nepierod kost...

Pirmkārt, kā var ņemt mājās kucēnu, pirms tam neapgūstot vismaz pamata audzināšanas paņēmienus?
Otrkārt, izskatās, ka jums nav nekādas pieredzes ar suņiem - ņemt rotveilera jaukteni var izvērsties par ļoti bīstamu gājienu nepieredzējušiem saimniekiem. Rotveilers pats par sevi ir viens no spēcīgākajiem suņiem, kam vajag stingru un konsistentu audzināšanu, lai nerodas ekstrēmi agresijas un dominances gadījumi. Plus vēl jūsu sunim piejaukts kaut kas ar pavisam nezināmām īpašībām.
Bet nu, kas darīts, darīts.
Tev tam sunim ir jāparāda, ka tu pār viņu dominē. Un nē - iekaustīšana, lamāšana un iebiedēšana to nepanāks - tā vari panākt, lai suns no tevis baidās un dara nedarbus, kad tu neredzi, bet tā viņš tevi necienīs.
Suņa audzināšanai jāpieet ļoti konsistenti un nopietni. Sākot jau ar pārliecinātu ķermeņa valodu un balss tembru, un beidzot ar konkrētām rīcībām. Ja sunim kaut ko nedrīkst, tad nedrīkst NEKAD. Ja tu viņam kaut ko liec/aizliedz, tev noteikti jāpanāk, lai viņš izdara tev pa prātam un zina, ka tu neatkāpsies.
Mans suns iet pa durvīm (arī dzīvokļa ietvaros) tikai aiz manis. Iepriekš, kad mēģināja skriet pa priekšu - liku priekšā kāju. Ja vēl neklausīja, ķēru, gāzu uz sāna un piespiedu pie zemes ar roku kakla rajonā, ieskatoties acīs. Kad atslāba - laidu vaļā. Viņš ēd tikai tad, kad es esmu paēdusi, un tikai atrodoties savā vietā, mierīgi sēžot. Kamēr nenomierinās - ēdienu nedabū (pēc pāris izlaistām ēdienreizēm saprata).
Ja izdara ko sliktu, es nelamāju, bet ignorēju viņu. Iekož spēles laikā - spēle beigta uzreiz, pieceļos un aizeju. Par pareizām darbībām slavēju, dodu kārumus.
Atrodoties ārā, iet tikai man blakus vai aizmugurē. Kā tikko sāk vilkt - apstājamies. Ar vilkšanu viņš uz priekšu netiek, tikai ar paklausīgu sekošanu.
Tualetes mācībai efektīvākais ir vaktēt to suni VISU laiku. Ja redzi, ka taisās iet uz tualeti, ātri ņem rokās un nes ārā. Ja jau sācis darīt lietu, ass NĒ. Bet ar degunu bakstīt un lamāt nedrīkst - ies slēpsies un čurās citur.

Piedod, ja sanāca pārāk gari. Kopumā iesaku palasīt internetā par to, kā tikt galā ar dominantu suni, un kā kopumā audzināt kucēnu (piem. Iana Dunbāra grāmatas).

S80 - Par košanu ausī, neko tādu iepriekš nebiju dzirdējusi. Vakar, kad mazais man sāka stipri kost un nevarēju dabūt nost, tad nācās iekost ausī, savādāk viņu nevaru nomierināt. Iekodu, uz pāris sekundēm nomierinājās, bet tad atkal sāka ārdīties un kost man.

konsistentu audzināšanu

domāts droši vien: "konsekventa audzināšana"

Man sunītis grauza stenderi. Pirms tam durvīs bija izgrauzis caurumu (!!) :D galvenais, lai netrūktu visi vajadzīgie vitamīni un vienmēr būtu, kad graužam pa rokai/zobam. Īpaši atstājot vienu. Ja esi visu laiku mājās, pavēro uzmanīgi. Laicīgi apsauc pirms nav sācis pat ķerties klāt. Mums ir sapirkti tie graužamie kauli. Viņam nepatīk. Iedevām malkas pagali, grauž kā prieks :D nu stenderi arī nedaudz ar sinepēm apsmērējām.

Jolly_Angie - jā, par daudz lasu par suņiem angliski acīmredzot :)

Twinny, ļoti labs komentārs, principā uzrakstīja visu, ko man bija slinkums :)

Oo rotveilers gēnos, tur jau ar slēpjas tie nešpetnie raksturiņi.
Mums ir bokserpuika 4mēn vecs, grūti ar dažbrīd iet. Esam rājušies, bik uzšāvuši pa dupši - tas bija sliktākais, viņš sāka vēl riet pretī. Bet nu kad esam sākuši ar labu - nopietnā tonī pasakam, ka nedrīkst, nokauninam, un ja viņš uzvedas pareizi - paslavējam, iedodam kārumu. Un tā viņš jau sācis uzvesties kārtīgāk, ka prieks! Uzslavas, pacietība - tie ir trumpji suņu audzināšanā.

Lai būtu ko grauzt - dodiet nevis tos mākslīgos kaulus, bet īstu lielu liellopa kaulu, skaliņus (derēs arī plēkšņaina malkas pagale) vai parastās nekaitīgās kožļājamās mantiņas.

Cik vecs ir kucēns,visas te tik maļ pērt,lamāt,purnu bāzt.Neko tādu neviens normāls cilvēks nedara un mazu kucēnu neviens arī nedominē,tas ir mazs zīdainis,ja salīdzinam ar cilvēkbērnu.To arī perat,ka telefonu mutē iebāž un seju piečurātās biksēs rīvējat?Kad kucēns kož to nevis lamā, bet iedod rokas vietā mantu un spēlējas ar to,ja iekož skaļi iebļaujas AU un rotaļu pārtrauc.Par čuru istabā mazu kucēnu nelamā,to savāc neko nesakot,jo kucēns nesaprot,ka tas ir slikti,jo nav vēl sapratis,ka to jādara ārā un ka tur ir labi,savukārt,lai panāktu to par izdarīšanu ārā slavē!
Kaut kādas sadiste te novākušās.Kucēnu audzina ar mīlestību un pacietību,nevis sišānu un lamāšanu.
Autore kucēns pie tevis nav pat nedēļu,ko tu gaidi?Ka lēkās kā dresēts cirka lācis?Cik viņš vispār vecs?Vai ir jau visas potes,lai vispār vestu ārā?

Harmony - lielākoties tiesu problēma suņu saimniekos ir pacietības trūkums un briesmīgā aizņemtība, ka pašam sunim nepaliek laika. Protams, arī pieredzes trūkums.
Bet ja cilvēks ir gatavs pievērsties sunim, tad pārmest par nezināšanu, ja nav pieredzes, ir absurdi.